Foto: AFP/Scanpix/LETA/Vida Press/Kārlis Dambrāns/DELFI
Dižais modernisma arhitektūras pionieris Lekorbizjē jeb īstajā vārdā Šarls Eduārs Žanerē Grī ir radījis veselu lērumu satriecošu namu visā pasaulē – sākot no Francijas, ASV, Krievijas un beidzot ar Indiju. Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados viņš definēja piecus modernās arhitektūras punktus, kuriem jābūt ikvienas modernas būves pamatā, lai tā būtu gan funkcionāla, gan droša, gan arī estētiski baudāma.

Šos paša radītos pamatprincipus Lekorbizjē allaž izmantoja arī savos darbos, kas ātri vien atnesa viņam gan slavu, gan pārticību, bet 1961. gadā - Amerikas Arhitektu institūta zelta medaļu.

Piedāvājam iepazīties ar neparastiem ārvalstu medijos apkopotiem Lekorbizjē veikumu piemēriem, kas jāzina ikvienam arhitektūras cienītājam.

'Villa Savoye', Puasī, Francija

Foto: Vida Press
"Villa Savoye", kas atrodas Puasī komūnā Francijas ziemeļu centrālajā daļā, ir, iespējams, Lekorbizjē slavenākais darbs, kā arī lielisks modernisma arhitektūras piemērs. Baltās dzīvojamās platības gludā ģeometrija ar garenajiem logiem, kuru pie stiklotās ieejas balsta šauras kolonnas, padara šo 1931. gadā pabeigto namu par revolucionāru – dzelzsbetona izmantošana paģērēja mazāk nesošo iekšējo sienu, ļaujot radīt atvērta tipa dizainu.

'Notre Dame du Haut', Ronšāna, Francija

Foto: Vida Press
Ikoniskā "Notre Dame du Haut" ir viena no pirmajām modernisma baznīcām. Tiesa, ar savām vitrāžām, torni un augstajiem griestiem, kas apvienojumā gluži vai liek raudzīties debesīs, tā tomēr nav pilnīga atkāpšanās no tradicionālās baznīcu arhitektūras. Ievērojamākā ir dievnama dienvidu siena, kas sākas kā šaurs punkts austrumu pusē un paplašinās, pieņemoties arī biezumā. Katrs ēkas logs ir izkalts sienā dažādos izmēros un leņķos, iekšpusē radot krāsainu gaismu spēli.

'La Roche-Jeanneret' projekts, Parīze, Francija

"Villa Jeanneret" un "Villa La Roche" ir divas daļēji savienotas savrupmājas, kas tika pasūtītas 1923.-1925. gadā, bet nu tajās atrodas Lekorbizjē fonds. Saskaņā ar pilsētas celtniecības noteikumiem logu skaits tika ierobežots, tāpēc tā vietā papildu dienasgaismas radīšanai izveidoja jumta logus un jumta terasi. Namu baltā ārpuse ar tumši rāmētajiem logiem ir līdzīga "Villa Savoye", taču struktūras asimetrija un jumta terase, kas atgādina kuģa klāju, padara šo veikumu unikālu.

Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenā mītne, Ņujorka, ASV

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
ANO galvenā mītne, kas ir pasaules līderu tikšanās vieta, ir ēka ar statusu, un ar savu taisnstūrveida stikloto torni iedveš cieņu. Tiesa, tā kā visapkārt slejas Ņujorkas debesskrāpji, bija nepieciešams būvi kā izcelt. Zili tonētie stikli atspoguļo lejā esošā ūdens ņirboņu, savukārt divas bezlogu betona sienas piešķir ēkai solidaritātes un ilgtspējības veidolu, kas ir arī galvenie ANO aspekti.

Tiesu pils, Čandīgarha, Indija

Foto: Vida Press
Krāsainā Tiesu pils struktūra ir spilgts Lekorbizjē Indijas darbu piemērs. Līdzīgi kā "Notre Dame du Haut" tai ir izliekts jumts, bet pasāžas regularitāte ēkai piešķir smagumu un stabilitāti. Logu ģeometriskās atveres ir līdzīgas tradicionālajiem Indijas logu rāmjiem, radot tekstūru, kas kontrastē ar gludo fasādi un jumta izliekumu, bet sarkanā, dzeltenā un zilā apvienojums ar Indijas karoga krāsām ir kā punkts uz "i" šai nevainojamajai kompozīcijai.

Asamblejas pils, Čandīgarha, Indija

Asamblejas pils ir eleganta netālu esošās Tiesu pils līdziniece. Uzbūvēta blakus debeszilam baseinam šī allaž rosības pilnā vieta tomēr iedveš mieru un raisa pārdomas. Ēkas radīšanā ievērota regularitāte, tiesa, ar dažām atkāpēm no dizaina sistēmas. Aiz monumentālās fasādes ir paslēpts plakana jumta bloks ar taisnstūrveida logiem, bet U veida jumta mala slejas pretī debesīm no pamatīgā betona. Lai arī piezemētāka par krāsaino Tiesu pili, Asamblejas pils formas līdzsvars un simetrija tomēr padara to par vienlīdzīgu būvi.

Heidijas Vēberes muzejs, Cīrihe, Šveice


Tagadējā Lekorbizjē centra mājvieta Heidijas Vēberes muzejā sākotnēji tika pasūtīta kā izstāžu centrs. Tas atrodas blakus zilajam Cīrihes ezeram mūžzaļu egļu ielenkumā. Tēraudā rāmētā ēka sastāv no krāsainām stikla plāksnēm un ir "patvērusies" zem liela pelēka jumta, kas veido ģeometrisku mākoni. Iedvesmojoties no Šrēdera nama Utrehtā un Pīta Mondriāna darbiem, Lekorbizjē radīja ēku, kas iemieso jaunu un aizraujošu mākslas un arhitektūras ēru Eiropā.

Rūpnieku asociācijas ēka, Amdāvāda, Indija


Pēc darbu pabeigšanas Čandīgarhā Lekorbizjē ķērās pie jaunas mītnes radīšanas Rūpnieku asociācijai. Lai gan šajā ēkā ir maz liektu formu, slīpās sienas blakus nelielajiem iekšējiem logiem piešķir ēkas faktūrai dziļumu, taču tā nebūt nešķiet smagnēja vai auksta. Gluži pretēji – silta, aicinoša un pilna dzīvības, ko paspilgtina zaļie apstādījumi un krāšņumaugi.

'Sainte Marie de la Tourette', Liona, Francija

Svētā Pētera baznīca, Firminī, Francija

Foto: AFP/Scanpix/LETA
Pēdējais lielais Lekorbizjē darbs tika pabeigts vien 41 gadu pēc viņa nāves 2006. gadā. To izdarīja viņa students Žozē Oubrerijs (José Oubrerie). Lielā konusveida ēka it kā izaug no zemes, gluži kā apkārt esošie kalni. Lai arī no ārpuses redzams vien betons, īstais skaistums slēpjas iekšpusē. Lekorbizjē inovatīvā manierē izmantojis logus, ar krāsainiem stikliem un apļveida projekcijām radot iespaidu par zvaigznājiem naksnīgās debesīs. Šī telpa atgādina alu, kas ir kā mātes dzemde – patvērums nemierpilnajā pasaulē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit