Ar šādu paziņojumu ministre nāca klajā pēc Dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas sēdes. Tās laikā tika apspriests Rīgas domes īpašuma komitejas vadītāja Oļega Burova (GKR) jau iepriekš paustais uzstādījums, ka Skolu jauniešu Dziesmu un deju svētki Mežaparka lielajā estrādē 2020. gadā nevarēs notikt, jo tās pārbūves otro kārtu plānots pabeigt vien 2021. gada 4. maijā.

Burovs apgalvoja, ka projekta otrās kārtas vēlāka uzsākšana varētu sadārdzināt tā kopējās izmaksas par aptuveni 30%.

Rīcības komitejā arī tika apspriesti turpmākie kiberdrošības pasākumi, kas nepieciešami šogad pirmo reizi ieviesto dalībnieku identifikācijas karšu dēļ, jo ar tām būs iespējams iekļūt svētku pasākumu norises vietās. Tāpat uz informāciju un komunikāciju tehnoloģijām balstās svētku pārraidīšana un citi organizatoriskie aspekti.

Savukārt Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padomes pārstāvji Rīcības komitejai skaidroja savu vienbalsīgi pieņemto lēmumu nerīkot XVI Dziesmu un XVI deju svētku papildkoncertus. "Rīcības komiteja uzklausīja nozares ekspertus un akceptēja viņu lēmumu. Tam ir trīs argumenti - deju svētkos šogad ir ļoti noslogota pasākumu programma, 25% deju svētku dalībnieki ir nepilngadīgie, bet 3000 - seniori, un viņu noslodze mums ir jāņem vērā. Savukārt trešais arguments ir mākslinieciskā kvalitāte, ko ar programmas papildināšanu, pēc nozares ekspertu domām, nav iespējams nodrošināt," skaidroja Melbārde.

Kā ziņots, pēc Mežaparka lielās estrādes skatītāju daļas atklāšanas 2018. gada 18. jūnijā tiks sākti gatavošanās darbi Dziesmu svētkiem. Savukārt no 20. augusta plānots sākt estrādes kora tribīnes demontāžu un gatavošanu jaunās koru daļas būvniecībai. Estrādes pilnā atklāšana paredzēta 2021. gada 4. maijā.

Līdz ar to Dziesmu un deju svētku padome 2017. gada nogalē izteica aicinājumu Izglītības un zinātnes ministrijai pārdomāt iespēju XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus pārcelt uz 2021. gadu.

Burovs iepriekš pauda viedokli, ka svētku rīkošana vietās, kurām tā nav paredzēta, varētu būt finansiāli neizdevīga. Viņaprāt, padomei un Izglītības un zinātnes ministrijai jāizvērtē, vai nepieciešams svētkus rīkot Daugavas stadionā vai "Arēnā Rīga", zinot, ka pēc gada būs vieta, kas celta īpaši šim mērķim un neprasīs nekādas papildu procedūras.

Būvniecības pirmās kārtas izmaksas kopā ar pievienotās vērtības nodokli ir 32 miljoni eiro, savukārt kopējās izmaksas par abām kārtām varētu sasniegt par 77 miljonus eiro.

Laikus neparedzētu darbu dēļ izveidojies pirmās kārtas sadārdzinājums 200 000 eiro apmērā. Tas tiek skaidrots ar dažādiem neparedzētiem apstākļiem, piemēram, ģeorežģa izbūvi zem bruģa, lai pēc pāris gadiem tajā neveidotos izciļņi. Kopā šo 200 000 eiro sadārdzinājumu veido 20 dažādas izmaksu pozīcijas, tostarp arī atsevišķi ugunsdrošības sistēmas risinājumi.