Rudens kamermūzikas festivāla programmā 6. oktobrī plkst. 19.00 Lielajā ģildē uzstāsies "Sinfonietta Rīga" un Amsterdamas Karaliskā "Concertgebouw" orķestra oboju koncertmeistars Aleksejs Ogrinčuks, kurš stāsies arī pie diriģenta pults, portālu "Delfi" informē festivāla rīkotāji no VSIA "Latvijas koncerti".
Mūziķi koncertā atskaņos Volfganga Amadeja Mocarta, Vinčenco Bellīni un Fēliksa Mendelszona Bartoldi skaņdarbus.
Orķestra "Sinfonietta Rīga" diriģenta lomu koncertā uzņemsies izcilais obojists Aleksejs Ogrinčuks. Oboju viņš dēvē par fiziski komplicētāko instrumentu, kas tā atskaņojuma sarežģītības dēļ iekļauta Ginesa rekordu grāmatā. Koncertā mūziķis atklās obojas burvību, atskaņojot vienīgo Vinčenco Bellīni instrumentālkoncertu – Obojas koncertu. Klausītāji varēs baudīt arī Volfganga Amadeja Mocarta Serenādi pūšaminstrumentiem un Fēliksa Mendelszona Trešo simfoniju.
Aleksejs Ogrinčuks mūziķa gaitas uzsācis agrā bērnībā un 13 gadu vecumā jau uzstājies Krievijā, Japānā un Eiropā. Mācījies Gņesinu mūzikas skolā Maskavā un Parīzes konservatorijā, meistarību un muzikālo gaumi Ogrinčuks izkopis pie tādiem pasaules ievērojamāko orķestru diriģentiem kā Valērijs Gergijevs un Mariss Jansons.
Tāpat obojists sadarbojies ar izcilo vijolnieku Gidonu Krēmeru un citiem ievērojamiem mūziķiem. Aleksejs Ogrinčuks pasniedz obojas spēli Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā un Hāgas Karaliskajā konservatorijā.
Volfganga Amadeja Mocarta Serenāde pūšaminstrumentiem komponēta 1781. gadā Sv. Terēzes dienai. Tā pirmatskaņota galma mākslinieka sievas māsas Terēzes un citu galmam piederīgu Terēžu svinību reizē. Vēstulē tēvam Mocarts rakstījis, ka serenādi komponējis ar īpašu rūpību, jo zinājis, ka viesībās klātesošas būs arī galma personas.
19. gadsimta pirmās puses itāļu komponista Vinčenco Bellīni veikums mūzikā saistīts ar itāļu bel canto dziedāšanas skolu un tās tradīcijām. Koncerts obojai rakstīts laikā no 1819. gada līdz 1825. gadam, Neapolē, un tas ir viens no nedaudzajiem instrumentālajiem koncertiem, kuros melodiskā līnija patiesi var sacensties ar balsij rakstītu bel canto āriju. Tieši šo principu savos klavierkoncertos vēlāk pārtvēris Bellīni laikabiedrs, poļu komponists Frideriks Šopēns, kurš bija viens no kaismīgākajiem Bellīni mūzikas apjūsmotājiem.
Vācu komponists, pianists un ērģelnieks Fēlikss Mendelszons Bartoldi pārstāv vācu romantisma otro paaudzi. Līdzīgi kā Mocartu, arī Mendelszonu bērnībā dēvējuši par brīnumbērnu, tikai, atšķirībā no vecākā kolēģa, viņš uzaudzis labi pārtikušā ģimenē un saņēmis spožu izglītību.
Mendelszona koncertceļojuma uz Britu salām skices pārtop divos opusos – uvertīrā "Fingala ala" un Trešajā simfonijā. "Dziļā krēslā mēs devāmies uz Holirudas pili, kur savulaik dzīvoja un mīlēja karaliene Marija", raksta komponists. Pils aura, vītņu kāpnes, istabas un vieta, kur tika nogalināts Marijas Stjuartes privātsekretārs, tik ļoti iespaidoja Mendelszonu, ka vēstules turpinājumā lasām: "..šodien mazajā kapelā šķiet saklausīju savas Skotu simfonijas sākumu".
Biļetes uz šo un citiem Rudens kamermūzikas festivāla koncertiem nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
