Dailes teātrī šovakar, 11.decembrī pirmizrāde - Žorža Feido komēdija “Kungs iet medīt…” (luga sarakstīta 1892. gadā) Arņa Ozola režijā. Šis būs jau trešās Žorža Feido lugas iestudējums Dailes teātrī. 1994. gadā tika iestudēta luga “Pie galantās vāverītes” (piedzīvo 56 izrādes), bet 1996. gadā – “Dāmu šuvējs” (piedzīvo 37 izrādes). Abas izrādes iestudēja režisors no Zviedrijas – Andris Blekte.
Arnis Ozols ir ne tikai izrādes režisors, bet arī tās scenogrāfs un tulkotājs. Dailes teātrī šajā sezonā redzami trīs viņa iestudējumi – Aleksandra Dimā “Grāfs Monte Kristo” (2000), Pjēra de Bomaršē “Trakā diena jeb Figaro kāzas” (2001) un Aleksandra Dimā (dēla) “Kamēliju dāma” (2002). Katrs biežāks vai retāks Dailes teātra apmeklētājs var nosaukt kādu no viņa agrāk iestudētajiem darbiem. Varbūt tas varētu būt Alana Eikborna “Kā mīl tā otra puse” (1996 (piedzīvoja 79 izrādes)), “Publikai skatīties aizliegts” (1992 (piedzīvoja 69 izrādes)), Fransuāzas Sagānas “Reizēm vijoles” (1999), Māras Zālītes un Raimonda Paula “Meža gulbjus” (1995 (61 izrāde)), Bertolta Brehta, Kurta Veila “Trīsgrašu opera” (1997) iestudējums. Varbūt Aleksandra Ostrovska “Ienesīga vieta” (108 izrādes), varbūt Dailes teātra 7. studijas diplomdarba izrāde – Oskara Vailda “Cik svarīgi būt nopietnam”. Iespējams, ka vēl kādu citu. Katram pēc gaumes, emocionālā noskaņojuma, kura tuvāka, neaizmirstamāka, kura ne.

“Kungs iet medīt…” ir komēdija, kurā pārpratumi rodas greizsirdības dēļ. Skatītāju žilbinās spožās vārdu spēles. Viņš uzzinās, kādus pārpratumus var izraisīt nevietā nokļuvušas vīriešu bikses. Iegūs informāciju par to, kas kopīgs zaķiem un trušiem, kam ir domāti skapji, ko nozīmē jēdziens “sieviešu godīgums”, ko teicieni – “iet uz klubu” un “iet medīt”. Uzzinās, kā tiek skaidrots vārds “mīļākais”, kādā gadījumā atļauts pārkāpt laulību un kad tas ir pat vēlams. Kas notiek, ja iekāro sievieti no smalkākām aprindām. To visu franciski smalki izdzīvos aktieri Indra Briķe (viņa ir redzama arī Māras Zālītes un Ulda Marhilēviča traģikomiskajā dziesmuspēlē “Tobāgo”, Daces Rukšānes “Rīt atbrauks Florinda”, Mārtiņa Zīverta “Ākstā”, Oskara Vailda “Cik svarīgi būt nopietnam”), Katrīne Pasternaka (“Tobāgo”, “Kamēliju dāmā”), Juris Kalniņš (“Kamēliju dāmā”, Deivida Hēra “Eimijas domās”, Nikolaja Gogoļa “Precībās”), Valdis Liepiņš (“Tobāgo”, Paula Putniņa “Labā tīrības sajūta”), Pēteris Liepiņš (Alberta Kronenberga “Ķēniņa Mikabikas raibie svārki”, Astrides Lindgrēnes “Ronjā – laupītāja meitā”, “Labā tīrības sajūta”), Dainis Gaidelis (Reja Kūnija un Džona Čepmena “Ne šobrīd, sirsniņ!”, Oskara Vailda “Cik svarīgi būt nopietnam”, kur viņš sevi pierādījis kā ļoti labu komisko lomu atveidotāju), Uldis Vazdiks (Mārtiņa Zīverta “Cenzūrā”, “Kamēliju dāmā” ).

Kostīmu māksliniece – Jurate Silakaktiņa (viņas veidotie tērpi redzami arī “Kamēliju dāmā”, “Grāfā Monte Kristo”). Cerībā piedzīvot īstas franču kaislības, būtu vēlams ieteikt!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit