Šī gada sākumā aizrautīgi sekojām līdzi mūziķa, grupas Zvejnieka meita līdera Arta (attēlā) potenciālās sievas meklējumiem, kuru dēļ apņēmības pilnais puisis pat zaudēja darbu, un šobrīd izskatās, ka jauneklis laimi vēl aizvien nav atradis.
DELFI Izklaidei Artis atzīst, ka pie sievas vēl aizvien nav ticis, bet daudzo randiņu laikā viņam radušās pārdomas par vietējām meitenēm, un Artis savos novērojumos ir gatavs dalīties ar plašāku sabiedrību.
Artis, balstoties uz privāto pieredzi, vietējās meitenes sadalījis četrās kategorijās, kā arī norādījis iemeslus, kāpēc ar šādām daiļā dzimuma pārstāvēm viņam nav viens ceļš ejams:
Grūpijas. Jā, skarbi, un bez izskaistinājumiem. "O, tu spēlē ģitāru! WOW, man patīk tavi mati! Ar kādu šampūnu tu tos mazgā?" "Emm, nezinu, Scwartzkopf?" "Jā, es tevi gribu!!!"
Nē. Īsi un konkrēti. Kurš iedomāsies pajautāt, kādēļ, riskē uzrauties uz rupjībām.
Parazītmātītes. Diezgan daudz kopīga ar iepriekšminēto kategoriju, bet tas ir tikai ārēji. Ja grūpijas tik tiešām ir tik dullas, ka gatavas atdoties par pāris balādēm, šīs lēdijas skaļi visos iespējamos veidos centīsies paust tieši šādu viedokli, savukārt dziļi smadzeņu apcirkņos tomēr sēž doma, ka visi rokmūziķi ir miljonāri.
Nē. Divas kuces es esmu ar mieru uzturēt, bet tās ir uz četrām kājām. Kam man divkājainu parazītu vēl mājās?
Tikumīgās jaunkundzes jeb mūķenes. Jā, katrs no mums pazīst to pieklājīgo, aristokrātisko jaunavu no klostera skolas, kas sarkst, izdzirdot vārdu "pakaļa", bet klusībā tikmēr fantazē par anālo seksu.
Nē. Man riebjas dubultmorāle. Nepatīk mans vidējais pirksts, meklē laimi kur citur.
Kolhoznieces. Nekādā gadījumā nejaukt ar īstajām - tās, kuras tiešām dzīvo laukos, un prot i kandžu izdzīt, i traktoram riepu nomainīt, es ļoti cienu. Es par drusku citām - dāmām, kurām vienmēr seko vīriešu skatieni. Un neba jau nu šarma vai gaumīgas elegances dēļ.
Nē, vienkārši ir grūti nepamanīt to vali, kas pilnā kaklā rēc par pašas pastāstītu rupju joku, sēžot tomēr publiskā kafejnīcā un ik pa laikam pieliecoties zem galda, lai ar elegantu, nepamanāmu žestu papildinātu savas glāzes saturu ar dziru no līdzpaņemtās pudeles no rokassomiņas.
Ak jā, standartā nāk komplektā ar triko legingiem vai pidžambiksēm, dīvainu pufaiku un out-of-bed frizūru. Man gan cits termins ir padomā, bet iekodīšu mēlē.
Nē. Un šoreiz pat pakomentēšu. Lai kāds arī nebūtu es, sievietei man blakus jāizskatās eleganti. Viņa nedrīkst būt rupja un skaļa, jo tā gluži vienkārši ir mana loma. Un jā, pat es mēdzu, pirms dodos uz kādu tikšanos, tomēr saķemmēties, nomazgāties un pastāvēt pie spoguļa. Tā kā visus legingus, trenuškas, sīpoliņu frizūras un tamlīdzīgas preteklības es vienkārši uztveru kā personīgu apvainojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
