Foto: LETA
Horeogrāfs Agris Daņiļevičs īsi pirms savas 60 gadu jubilejas sniedzis interviju žurnālam "Ieva", kurā cita starpā atklāj, kāpēc viņš – godalgots, pieprasīts, dejotāju un tautas vidū mīlēts – šogad nebija redzams starp Deju svētku virsvadītājiem, un Daugavas stadionā nebija arī viņa veidotu horeogrāfiju.

Atšķirībā no citiem gadiem, šā gada Dziesmu un deju svētki Mežaparka estrādē tika aizvadīti bez Agra Daņiļeviča rampu gaismās. Intervijā "Ievai" horeogrāfs atklāj, ka nojauš šāda pavērsiena iemeslus, taču "neviens jau man tāpat nepateiks taisnību".

Saskaņā ar viņa pausto, "noņemšana" no kultūras lielākā notikuma saistīta ar faktu, ka pērn viņš Mežaparka estrādē sarīkoja uzvedumu "Dziesma dejo, dejo skan". Toreiz portālam "Delfi" Daņiļevičs šo pasākumu sauca par tiltu uz Dziesmu un deju svētkiem.

"Tas bija dziesmas un dejas savienojums, savi svētki, ko mēs pagājušajā rudenī sarīkojām Mežaparka estrādē. Un varbūt intervijās ar mani izskanēja kaut kas tāds, kāpēc rīkotājiem izdevīgāk, ka stadiona Deju svētkos manis nav... Režisors Uģis Brikmanis kādreiz sacīja, ka stadions ir Deju svētkiem pilnīgi nepiemērota vieta, un es viņa teiktajam pilnībā piekrītu. Otra lieta – ļoti gribējās savienot dziesmu un deju! Un "Dziesma dejo, deja skan" parādīja ļoti daudz problēmu – lielie attālumi estrādē, skaņas, gaismas. Bet otros svaru kausos – prieks, un tas visu kompensēja. Šis pasākums varbūt pārsteidza, bet es tiku paslaucīts zem paklāja svētku stadiona variantam un – paskatījos tos no malas," intervijā "Ievai" saka Daņiļevičs.

Stadiona koncertos Daņiļevičs gan bija paslaucīts zem paklāja, tomēr svētku programmā "Balts" viņš bija virsvadītājs savai dejai "Ūja, ūja" un noslēguma koncertā Mežaparkā tika dejota viņa deja "Aiz Daugavas vara dārzi".

Viņš spriež, ka Svētku tradīcijā jāveido kaut kas "revolucionāri jauns", pretējā gadījumā mēs stagnējam, jau ilgu laiku rosās vieni un tie paši mākslinieciskie vadītāji, veidojas vienāds rokraksts; trūkstot arī labas horeogrāfijas.

"Principā jau jebkura deja, ja to dejo 18 tūkstoši dejotāju, izskatās ģeniāli. Bet pirms tam dejotāji piecus gadus mācās un dejo šīs dejas, un svarīgi, lai viņiem būtu labs, kvalitatīvs repertuārs. Es kā profesionālis varu pateikt, ka tāda nav," argumentē Daņiļevičs.

Pilna intervija izlasāma 4. oktobra izdevumā "Ieva" vai vēlāk portālā "Santa.lv"!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!