Ilgākā grūsnība un smagākie bērni – dzīvnieku pasaules varonīgās mātes

Mātes diena ir īpašs laiks, kad mēs novērtējam katras māmiņas ieguldījumu sava bērna audzināšanā un attīstībā. Taču jāatzīst, arī dzīvnieku pasaulē ir ne mazums zvēriņu, kas, piemēram, dzimuši desmitiem grādu lielā salā vai iznēsāti īpaši ilgu laiku.

Piedāvājam iepazīties ar dažām no dzīvnieku pasaules mātēm, kuru grūsnība vai mazuļu audzināšana ir īpaša gan ar ilgumu, gan dzīves apstākļiem. Turklāt vairākas dzīvnieku mātes mazuļus audzina vienas, jo ne vienmēr šajā nozīmīgajā procesā piedalās arī tēviņš.

Iespējams, laiskākā mātīte

Koalas, kuru galvenā pārtika ir eikaliptu lapas, savus mazuļus pēc dzemdēšanas uzmana vēl aptuveni pusgadu. Tā kā mazuļi dzimst bez apmatojuma un ar vēl neattīstītām ķermeņa daļām, koalu mātīte jaundzimušos baro un audzina.

Zīmīgi, ka koala varētu šķist kā laiskākā māte pasaulē, jo aptuveni 22 stundas viņa pavada ar aizvērtām vai puspavērtām acīm. Taču jaunie koalas izaug dzīvotspējīgi un veselīgi.

Par to, kā aug koalas lācēns mīļojas ar savu kopēju, lasiet šeit.

Dzemdības milzīgā salā

Kad polārlāču mātītes gaida mazuļus, viņas var uzņemt aptuveni 200 kilogramu lielu papildu svaru, kas veidojas no taukiem un apēstā ēdiena.

Mazie polārlācēni piedzimst akli un bez zobiem, bet pēc dzimšanas ar māti kopā pavadīs aptuveni divus gadus. Vēlāk gan lācēns ir dzīvotspējīgs un var doties partnera meklējumos.

Tā kā polārlāči dzīvo desmitiem grādu lielā aukstumā, polārlāču mātīte grūsnības laikā ierokas sniega alā, kur laiku pavada tādā kā hibernētā stāvoklī. Parasti piedzimst viens vai divi mazuļi, kurus mātīte baro ar savu pienu.

Plašāk par to, kā aug polārlācenīte Nora, lasiet šeit.

Mazuļus apmāca pašas

Gepardu mātītēm parasti ir četri līdz seši mazie gepardēni, par kuriem jārūpējas un kurus jāaudzina. Turklāt mātes ir atbildīgas par to, lai mazuļi izaugtu spēcīgi un spējīgi medīt un izdzīvot, lai nekļūtu par upuri citam plēsējam. Šīs apmācības un laiks kopā ar māti mazuļiem pēc dzimšanas ilgst aptuveni divus gadus.

Tiek vēstīts, ka tad, kad gepardi ir gatavi patstāvīgai dzīvei, viņu māte dodas atkal jauna partnera meklējumos, atstājot savus mazuļus, bet no mazuļu bara kopā paliek tikai vīriešu dzimuma gepardi. Mazās mātītes gepardu metiena baru pamet drīz pēc viņu pašu mātes.

Plašāk par to, kā gepardu mazuļus auklē suns, lasiet šeit.

Visrūpīgākā mātīte

Seši, septiņi gadi – tik ilgi orangutanu mazulis pavada kopā ar savu māti. Tas ir viens no ilgākajiem laika periodiem, kad dzīvnieku māte ir kopā ar savu mazuli. To laikā mazais orangutans pieaug, iemācās par sevi parūpēties, kā arī pamazām attālinās no mātes, sākot meklēt sev partneri. Zīmīgi, ka mazuļa audzināšanā lielāka loma ir mātītei, nevis tēviņam, turklāt jaunā orangutana audzināšanā var iesaistīties arī citas orangutanu mātītes.

Jāpiebilst, ka orangutanu mātīte dzīves laikā iekārto desmitiem tūkstošus mājvietu, jo primāts bieži vien pārkārto savu guļvietu un mājvietu, pārvietojot lapas un zarus.

Plašāk par to, kā pamesti orangutanu mazuļu apmeklē meža skoliņu, lasiet šeit.

Ilgākā grūsnība

Ziloņa mazulis dzimstot gan nav mazs. Ziloņmāte dzemdē vienu no lielākajiem dzīvnieku mazuļiem, turklāt piedzimstot tas sver aptuveni 90 kilogramus. Tiek vēstīts, ka zilonēni piedzimst akli, bet orientēties apkārtnē viņiem palīdz snuķi.

Tāpat ziloņmāte ne vien dzemdē vienu no smagākajiem mazuļiem, bet arī iztur vienu no garākajām grūsnībām, kas ilgst aptuveni 22 mēnešus. Mazā dzīvnieciņa audzināšanā piedalās ne tikai ziloņa māte, bet arī citas pieaugušās mātītes, kas ir ziloņu barā.

Mazajiem zilonēniem patīk arī samīļoties ar cilvēkiem, un par to, kā dzīvnieciņi cenšas apgulties cilvēka klēpī, lasi šeit.

Gatavi mērot desmitiem kilometru

Vai iedomājaties, kā ir audzināt savu mazuli 40 grādu salā? Tā ir pingvīnu ikdiena. Imperatora pingvīni ir monogāmi dzīvnieki, un viņi visbiežāk izvēlas gaidīt savu pērnā gada partneri, lai radītu aizvien jaunus pingvīniņus.

Mātītes parasti izdēj vienu oliņu, kuru atstāj tēviņa apgādībā. Tad mātīte mēdz mērot pat vairāk nekā 100 kilometru līdz pieejai jūrai, lai iegūtu tik nepieciešamo barību, bet tad dodas atpakaļ. Jāpiebilst, ka mātītei savu partneri un izdēto oliņu arī jāspēj atrast, un, kad tas izdevies, vecāki mainās lomām, proti, mātīte paliek ar oliņu, bet tēviņš dodas pārtikas sagādē.

Mazuļus pārnēsā mutē

Kad aligatoru mazulis ir izšķīlies no olas, kuru aligatoru mātīte izdējusi sauszemē, jaunais dzīvnieciņš vēl nesāk dzīvoties pa ūdeni. Aligatoru mazulim palīdz viņa māte, kura mazuli, kā par brīnumu, pārvieto, turot mutē. Tādējādi dzīvnieks tiek iepazīstināts ar ūdeni un pieradināts dzīvei tajā, turklāt dzīvnieka pārvietošana mutē kalpo kā papildu aizsardzība no ienaidniekiem.

Tiek vēstīts, ka aligatoru mātītes ļoti uzmanīgi pārvietojas ūdenī, mutē nesot savus mazuļus, tāpēc tiem netiek nodarīts pāri.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem Animalplanet.com un Time.com.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit