Foto: Shutterstock
Izdzirdot vārdu eitanāzija jeb šajā ziņā lietosim savienojumu dzīvnieka iemidzināšana, vēders apgriežas pa 360 grādiem. Šoreiz stāsts būs par suņu iemidzināšanu, kura lielākoties dzīvniekam ir atvieglojums no sāpēm, taču viens no smagākajiem lēmumiem, kurš jāpieņem saimniekam. Veterinārās klīnikas darbiniece Kelsija Karpentere portālam "Pupjournal" atklājusi piecas lietas, kuras viņa gribētu pateikt katram, kurš ar šī lēmuma pieņemšanu kādreiz saskarsies.

Par asarām nevajag atvainoties

Karpentere stāsta, ka daudzi suņu saimnieki viņai atvainojās, ka iemidzināšanas brīdī, pirms un pēc tās viņu acīs sariešas asaras. Viņa uzsver, ka reizēm tik ļoti gribētu saimniekiem pateikt, ka labi saprot viņu sāpēs un pārdzīvojumus, kā arī jūt patiesi līdzi.

"Mēs, cilvēki, kuru ikdiena rit darbā ar dzīvniekiem, esam ļoti lieli to mīļi, tāpēc šī darbības kopuma veikšanu mēs ārkārtīgi pārdzīvojam – pat, ja izskatāmies līdz sirds dziļumiem mierīgi un reizēm pat neiejūtīgi."

Viņa piebilst, ka brīžos, kad redz saimniekus raudam, viņa izjūt lielu cieņu un respektu pret viņiem, jo tikai ļoti stiprs cilvēks spēj pieņemt šo smago lēmumu – iemidzināt dzīvnieku.

Esiet blakus, cik ilgi vien var

Foto: Shutterstock

Daudzās klīnikās, kurās veic dzīvnieku iemidzināšanu, nav iespējams saimniekiem palikt kopā ar dzīvnieku visu laiku, taču, ja šāda iesēja pastāv, Karpentere uzsver, ka tas ir nepieciešams. "Pirmkārt, es lūdzu būt klāt manis dēļ, jo ir ārkārtīgi grūti būt pie sunīša kā saimniekam, ja tu tāds neesi. Man ir ārkārtīgi grūti darīt savu darbu, ja jādarbojas abās pusēs."

Otrkārt, to būtu svarīgi darīt sunīša dēļ. "Veterinārā klīnika dzīvniekam var šķist patiesi baisa, jo viņš nesaprot, kas tās ir par skaņām viņam apkārt un ko apkārtējie cilvēki no viņa grib. Dzīvniekiem tāpat kā cilvēkiem ir bail palikt vieniem, un saimnieki taču nevēlās, lai dzīvnieka pēdējā atmiņa būtu baiļu un neizpratnes pilna."

Viņa uzsver, ka, ja saimniekam pietiek spēka būt šajā brīdī blakus savam mīlulim, tad to noteikti vajadzētu darīt.

Neņemiet nost sunim kakla siksnu

Foto: Shutterstock

"Viens no skumjākajiem brīžiem, kuru man nācies piedzīvot pirms iemidzināšanas, ir mirklis, kad saimnieks sunim noņem kakla siksnu," stāsta Kelsija Karpentere, veterinārās klīnikas darbiniece. "Katram sunim ar apkakles noņemšanu saistās citādas lietas, piemēram, mans suns vienmēr sāk trakot, jo zina, ka tad ir laiks mazgāties."

Viņa uzsver, ka sunīti šajā brīdī nevajag uztraukt, tāpēc ka dzīvnieki ir gudrāki nekā mums šķiet – viņi nojauš kaut kā slikta tuvošanos, pat ja īsti nezina, kas tas ir.

"Atstājiet savam mīlulim kakla siksnu tik ilgi, kamēr viņš vēl elpo. Neatņemiet viņam tik svarīgo lietu bez iemesla."

Centieties novērst domas

Foto: Shutterstock

Iemdzināšanai ir jāsagatavojas

Foto: Shutterstock

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!