Tomēr nomaļajā, īpaši aukstajā zemē tūrisma attīstība var apdraudēt gan tūristus, gan pašu kontinentu. Kuģi piesārņo ūdeni un gaisu, kā arī rada potenciālu arī postošām vides katastrofām. Turklāt, ja notiek nelaime, palīdzība vairumā gadījumu atrodas ļoti tālu, vēstī "Eturbonews.com".
Lai gan Antarktīdas Līguma sistēma ietvar arī tūrisma pārvaldību kontinentā, starptautiskā komiteja nākusi klajā vien ar diviem saistošiem noteikumiem attiecībā uz tūrismu, no kuriem šobrīd spēkā nav neviens.
Tūrisma nozare Antarktīdā pēdējā laikā piedzīvojusi ļoti strauji izaugsmi. Ja 1980. gados kontinentu apmeklēja ne vairāk kā 2 000 tūristu gadā, 2007. un 2008. gadā to skaits pieaudzis līdz vairāk nekā 46 000. 2011. un 2012. gadā Antarktīdā ieradās nedaudz mazāk tūristu - 27 000, tomēr, kā liecina ASV bāzētās Starptautiskās Antarktīdas tūroperatoru asociācijas dati, 2012.-2013. gada tūrisma sezonā tie bijuši jau 35 000 viesu.
Kā norāda Alans Hemings, polāro reģionu vides konsultants, mūsdienās tūristi Antarktīdā kļuvuši ievērojami prasīgāki. "Tagad ļaudis vēlas lidot ar paraplānu, iesaistīties ūdensslēpošanā, niršanā un citās aktivitātēs," viņš atzīst.
Tomēr liecības, ka tūristi šeit ik uz soļa pakļauti riskam, manāmas it visur Antarktīdā. Rosa salā kā brīdinājums ceļotājiem slejas aktīvais Erebusa vulkāns, savukārt vēsture liecina, ka liela daļa agrīno izpletņlēkšanas mēģinājumu Antarktīdā izvērsušies par traģēdijām.
Šī ir neskaitāmu risku zeme, un ne visi no tiem ir acīmredzami. Piemēram, sausais Antarktīdas gaiss ir arī vide, kurā viegli var rasties statiskā elektrība, kas apdraud elektronisko ierīču darbību un rada potenciālu ugunsgrēka risku, ja transportlīdzekļiem nepieciešams uzpildīt degvielu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
