Pirmsjāņu laikā arī Latvijā raksturīgi negaisi un spēcīgas lietusgāzes, tomēr to nevar salīdzināt ar vietām ASV vidienē, ko dēvē par Tornado aleju. Tās iecienījuši vētru mednieki un arī fotogrāfi, jo šajās vietās var "noķert" neticamus viesuļvētru kadrus, kā arī iepazīt šo dabas stihiju tik tuvu, cik vien tas ir iespējams.
Marko Koroseks, pieredzējis meteorologs, šajā vietā nesen pavadījis vairākas nedēļas, cenšoties piekļūt pēc iespējas tuvāk vētrai un brīnumainajiem virpuļiem, kuros vēja ātrums sasniedz aptuveni 130 kilometrus stundā, raksta "Vida Press".
Vēja un mākoņu virpuļi vairs Marko nebiedējot, jo jau 15 gadus viņš dzenas pakaļ Dabas mātes radītajām baisākajām vētrām. Brīdī, kad citi bēg prom, Marko ar draugiem Bredu Hanonu un Denielu Gouvinu izmanto iespēju savākt pēc iespējas vairāk datu par vējiem.
33 gadus vecais vētru mednieks uzņēmis fotogrāfijas, ar auto dzenoties pēc vētrām, Ņūmeksikā Teksasā un Kanzasā, un daudzi domājot, ka viņš ir traks. "Tā kā esmu meteorologs un mana profesija ir veidot laika prognozes, spēju paredzēt, kur vētra sāksies. Izmantojot dažādus laika apstākļu modelēšanas paņēmienus, novērojumus un plašas meteorologa zināšanas, spēju pateikt, kur būs vismežonīgākās vētras, tāpēc varu būt pareizajā vietā, lai tās noķertu," stāsta Marko, kas pats ir no Slovēnijas. "Parasti esmu dažu kilometru attālumā, lai skaidri varētu redzēt vētras uzvedību, mākoņu izmaiņas un man pietiktu laika to visu iemūžināt fotogrāfijā. Parasti uzņem bildes, sēžot mašīnā."
Lai arī daudzi apbrīno Marko drosmi, stājoties pretī vētrai, viņš uzsver, ka ievēro augstus drošības standartus un viņa komanda ir labi apmācīta. Viņu darbs, protams, ir bīstams, tomēr ar tik lielu pieredzi baiļu vairs neesot.
"Lielākā daļa ļaužu ciena manu darbu, jo saprot, ka mūsu novērojumi un ziņojumi par briesmām, spēj pasargāt cilvēkus un viņu īpašumus no briesmām. Daudzi, protams, domā, ka mēs esam traki, tomēr tie ir cilvēki, kas nesaprot, ka esam trenēti būt īpaši bīstamās situācijās, pilnīgi noteikti zinām, ko darām un visu laiku atrodamies vētras "drošajā pusē". Es šādā situācijā jūtos pilnīgi droši un izbaudu tikšanos ar Dabas mātes skaistumu un spēku vienlaicīgi. Galvenais, jāpārzina bēgšanas ceļi, bīstamu situāciju gadījumos. Bieži garāmbraucoši mums jautā par laika prognozēm, tad varam viņus brīdināt un pastāstīt, kādā virzienā vētra dodas un kur ir droši braukt. Tāpat, ja redzam, ka vētra kļūst bīstama, ziņojam par tās attīstību vietējām varasiestādēm, lai viņiem būtu pietiekami informācijas rīcībai."
Šajās kopš 24. maija Marko uzņemtajās fotogrāfijās redzams milzu tornado, kā arī tos pavadošie mākoņu veidojumi un zibeņi. Šajās vietās esot arī ļoti spēcīgs vējš, kas skriešanu un braukšanu prom no tām padarot grūtu. "Vēl viena lieta, kas apgrūtina mūsu darbu, ir sporādiski zibeņi un lietusgāzes, kas iet pa priekšu vētrai un appludina ceļus, tas īpaši aktuāli ir Teksasā," skaidro Marko.
Termins "Tornado aleja" pirmo reizi lietots 1952. gadā ASV Gaisa spēkos, lai apzīmētu vietas Ziemeļamerikas vidienē un dienvidu daļā, īpaši ASV Kanzasas, Teksasas, Nebraskas un Oklahomas štatos. Daži pētījumi liecina, ka stiprākās viesuļvētras tomēr veidojas Teksasas ziemeļos un sasniedz arī Kanādas prērijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
