Grieķijā plāno atjaunot vienu no septiņiem pasaules brīnumiem – Rodas kolosu

Šāds projekts Grieķijai, kas pašlaik cīnās ar ekonomiskām grūtībām, varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, bet arī radīt daudz jaunu darbavietu.

Līdz šim projektu gan nav akceptējusi Grieķijas Kultūras ministrija, kuras licence vajadzīga, lai kolosu varētu atjaunot. Grupa jaunu zinātnieku no Grieķijas, Itālijas, Spānijas un Lielbritānijas izstrādājuši projektu, kas paredz "reabilitēt organisku Grieķijas salas vēstures daļu", raksta The Daily Mail.
Projekta komandā ir arī arhitekti, inženieri un arheologi, kas vēlas izmantot 21. gadsimta tehnoloģijas, lai atjaunotu statuju tādu pašu, kāda tā bija 280 gadus pirms mūsu ēras, kad tā tika atzīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem.

Milzu skulptūrā paredzēts izvietot muzeju, kurā varētu izstādīt daudzās grieķu vēstures bagātības, kam pašlaik nav vietas jau esošajos muzejos, raksta The Daily Mail. Tāpat tajā varētu atrasties arī bibliotēka un kultūras centrs, kā arī milzu bāka, ko vajadzētu redzēt pat no 50 kilometru attāluma. Lai visam minētajam pietiktu vietas, projekta idejas autori vēlas skulptūru veidot pat vēl lielāku, nekā tā oriģināli bijusi – mūsdienu koloss varētu būt 150 metrus augsts.

Protams, tam visam vajadzētu piesaistīt tūristus. Pēc projekta idejas autoru veiktās analīzes datiem atjaunotajam Rodas kolosam vajadzētu vietējā ekonomikā ienest miljoniem eiro.
Lai izvairītos no zemestrīču un vētru radītā riska, plānots statujā izvietot īpašas struktūras un stiprinājumus, bet no ārpuses, kā jau saules dievu, to segtu saules paneļi, kas vienlaicīgi varētu nodrošināt 100% nepieciešamās enerģijas tajā esošajām iestādēm.

Rodas kolosu gandrīz 300 gadus pirms Kristus dzimšanas sāka celt salas iedzīvotāji, lai godinātu saules dievu Hēliju. Darbs tika pabeigts 12 gados. 31 metru augstais bronzas koloss sagruva zemestrīcē 224.gadā pirms Kristus, bet tā atlūzas gulēja neskartas līdz 672.gadam, kad arābu iebrucēji, izmantojot 900 kamieļus, aizveda tās uz Sīriju.

Drošas liecības par šī antīkās pasaules brīnuma izskatu nav saglabājušās. Vēlāku laiku zīmējumi rāda masīvu skulptūru ar saules dievu, kura kājas izplestas pāri ostas vārtiem un kurš tur rokā liesmojošu katlu, taču tie ir visai neprecīzi. Savukārt vēsturiskie apraksti apdzied statujas milzīgos izmērus, bet klusē par tās atrašanās vietu un formu, pārvēršot to par arheoloģisku mīklu.

Septiņi pasaules brīnumi ir septiņi cilvēku radīti objekti, kas antīkajos laikos atradās teritorijā ap Vidusjūru un bieži tika ieteikti kā apskates objekti sengrieķu ceļvežos. No šiem antīkās pasaules brīnumiem līdz mūsdienām saglabājies tikai viens - Gīzas piramīdas Ēģiptē, pārējie brīnumi - Babilonas gaisa dārzi, Artemīdas templis Efesā, Zeva statuja Olimpijā, Halikarnāsas mauzolejs, Rodas koloss un Aleksandrijas bāka - gājuši bojā. Arī Ēģipte nesen paziņoja par plāniem atjaunot Aleksandrijas bāku.