Foto: Shutterstock
"Labdien! Man šobrīd ir 26 gadi, savukārt manai draudzenei – 22. Mēs dzīvojam kopā jau trīs gadus. Draudzene grib bērnus un grib precēties, bet es to vēl nevēlos. Nejūtos nobriedis ģimenes veidošanai, lai gan draudzeni mīlu. Ko darīt? Vai ļauties viņas spiedienam?" portālam "Delfi" jautā kāds lasītājs.

Kā skaidro psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis, jautājums par precēšanos un bērniem ir jāizlemj katram pašam, vadoties pēc savām izjūtām. Nekādā gadījumā nedrīkst izlemt šos jautājumus, klausot citu cilvēku padomus vai viedokļus. Ir jāprecas tad, kad gribas to darīt. Ir jārada bērni tad, kad patiesi vēlēsimies mazuli.

"Ļoti daudzi cilvēki ir kļuvuši nelaimīgi, pakļaujoties citu spiedienam. Ja cilvēks dzīvo, pildot citu cilvēku vēlmes, tad viņa patiesā būtība ir ieslodzīta, apspiesta. Un tas nevar dot labas sajūtas.

Attiecību nākotne ir atkarīga no tā, vai abiem partneriem ir kopīgi mērķi, intereses. Un arī no tā, vai partneri spēj pieņemt atšķirīgo otrā. Svarīgi ir noskaidrot, vai otrs cilvēks spēj pieņemt to, ka partneris šobrīd negrib precēties un negrib bērnu. Ja abi varat izrunāties par šiem jautājumiem un pieņemt viens otra vēlmes, tad attiecībām ir nākotne," rezumē psihoterapeits.

Analizējot minēto tēmu, kas, nav noslēpums, satrauc ne vienu vien sievieti, apkopojām gan portāla "Cālis.lv" forumā minēto pieredzi, gan iepazināmies ar Huffington Post publicētajiem ekspertu viedokļiem, kas sniedz ieskatu izplatītākajos iemeslos, kāpēc vīrieši kavējas ar bildinājuma izteikšanu.

Kopdzīve, bildinājums, laulības – kādā secībā un kāpēc? Lasītāju pieredze

  • "Tas ir ļoti atkarīgs no vīrieša. Vienam, ja to pateiksi, viņš to izjutīs kā spiedienu, bet savu lēmumu tāpat nemainīs, vai varbūt vispār aizies. Cits, ja pateiksi - tevi varbūt arī apprecēs. Bet citam būs vēl kaut kas."
  • "Ja ir nolemts, ka tiešām vairs negribas tādu gadiem ilgu tikšanos bez kopīgiem nākotnes plāniem, tad vienkārši jāpārtrauc attiecības bez jebkādiem ultimātiem. Vajag paskaidrot, ka neredzi šādām attiecībām jēgpilnu turpinājumu, taču noteikti nevajag vīrietim draudēt vai uzstādīt noteikumus. Ja viņš nevēlēsies sievieti zaudēt, tad rīkosies, ja ne - tad neko, un būs katram iespēja sameklēt piemērotākus partnerus."
  • "Mums jau arī patiesībā viss ir normāli, viņš ir uzmanīgs un mīl mani, bet, pirmkārt, jau ir apnikuši apkārtējo kolēģu jautājumi, kad tad nu beidzot būsim apgredzenoti, un līdz ar to arī pašai tā kā sāk gribēties izbeigt šo brūtēšanās periodu, gribas kaut kādu noteiktību turpmāk nākotnē."
  • "Dēļ apkārtējo uzbāzīgajiem jautājumiem nu nemaz vairs negribas būt precētai. Varbūt gadi un pieredze pie vainas, bet nupat jau diezgan strupi lieku pretim - tev tā kā nebūtu nekādas daļas gar maniem gredzeniem."
  • "Ir cilvēki, kuri neapprecas nemaz, ir, kas apprecas, kad paliek stāvoklī, un ir, kas negaida nekādus gadus. Es apprecējos pēc sešiem mēnešiem - iemesls nebija grūtniecība. Ja būtu nodzīvojuši bez precēšanās septiņus gadus - noteikti nebūtu precējušies vispār."
  • "Es nemērītu gados. Labākie pārbaudījumi ir kopīgs mājas remonts un ceļojums, vēlams, eksotisks, pavadīts nekurienē un bez ērtībām. Ja šie abi pārbaudījumi izturēti un joprojām esat kopā, un attiecības nav pamaitājušās, tad kaut uzreiz."
  • "Svaigs gadījums iz dzīves, ko pastāstīja kaimiņiene. Draudzene apglabāja otru pusīti, kas cieta nelaimes gadījumā. Kopā nodzīvoti 28 gadi. Neprecējušies. Dzīvojuši sievietes trīsistabniekā, kuru tagad, viņa dzīvojot viena, nevarēs pavilkt, nu un pie vīrieša naudas viņa arī netiek klāt, jo vecim ir tuvāki radi. Tiesai viņai naudas par maz. Nu ko - pati/ši vainīga/gi. Tas par to, ka papīriem nav nozīmes."
  • "Es saprotu, ka padsmit gados var nezināt, ko grib, vai kādu iemeslu dēļ ar kāzām "nogaidīt" kaut piecus gadus, bet pieaugušajiem tā kā stipri ātrāk būtu jānāk sajēgai, ko tieši ar otru cilvēku un vispār savā dzīvē vēlas."
  • "Māsa kopā dzīvo ar savējo vīrieti jau 15 gadus un precēties netaisās neviens - šī nav viņu prioritāte, un pareizi vien ir, galvenais, ka mīl viens otru. Ir super!"
  • "No savas pieredzes sliecos uz to, ka tie, kam tāpat ir ērti - par pusvelti gulta silta, pusdienas galdā un tīras zeķes atvilktnē -, pakaļu nekustinās, lai apprecētu, kur nu vēl, ja pirms tam jāšķiras."

Kādi ir izplatītākie iemesli, kāpēc vīrieši kavējas noformēt attiecības oficiāli?

Finanšu sakārtošana kā pašcieņas jautājums

Izplatītākais iemesls, kāpēc vīrieši kavējas ar bildinājuma izteikšanu, neraugoties uz attiecību ilgumu un kopdzīvē pārbaudīto otrās pusītes piemērotību laulībai, ir pagalam vienkāršs. Nav noslēpums, ka kāzas izmaksā dārgi, turklāt vien retais pāris izvēlētos tikai oficiālu sarakstīšanos, izpaliekot svinību daļai. Šī iemesla dēļ vairums vīriešu, jo īpaši 20 līdz 30 gadu vecumā, nesteidzas ar stāšanos laulībā. Krietni svarīgāk ir iegūt finansiālu neatkarību, lai spētu nodrošināt ne tikai kārotās viesības, svinot kāzas, bet arī pienācīgi apgādāt topošo ģimeni.

Kāpēc apstiprināt acīmredzamo?

Ja kopdzīvi baudāt jau ilgstoši, dalot gan kopīgu budžetu, gan risinot sadzīviskas problēmas, jūsu ikdiena jau atbilst priekšstatam par dzīvi laulībā. Tad kāpēc radīt liekus sarežģījumus, organizējot kāzu svinības un ieguldot tajās līdzekļus, ko citādi varētu tērēt, piemēram, skaista ceļojuma izbaudīšanai? Gadījumā, ja pieķer sevi pie domas, ka tava un partnera dzīve patiesi ir ieņēmusi šādu virzienu, nopietnu sarunu risināšanas vai pārmetumu izteikšanas vietā atgādini savam vīrietim, kāpēc viņš ir ar tevi kopā – pamodini viņā snaudošo mednieka instinktu, nevis pasniedz sevi teju kā uz paplātes!

Vispirms – karjera

Atsevišķi vīrieši uzskata, ka stāšanās laulībā nozīmē atteikšanos no saviem sapņiem un zināmu iespēju zaudēšanu. Ja zini, ka tavu vīrieti māc šādas šaubas, dari viņam zināmu, ka partnera sapņu realizēšana ir būtisks laimīgas dzīves priekšnoteikums arī tev. Tāpat atceries runāt arī par saviem mērķiem! Laiki, kad sievietes galvenais uzdevums bija kļūt par gādīgu māti un paļāvīgu sievu, taču ir senā pagātnē!

Bailes zaudēt savu brīvību

Lai gan tas var šķist absurdi, nereti vīrieši gluži vienkārši baidās zaudēt savu personisko brīvību. Protams, tas var šķist neloģiski, taču šādā situācijā jēgpilnu risinājumu nav iespējams piedāvāt un vīrietim sava jūtu pasaule ir jāpārskata pašam. Savukārt sievietes uzdevums ir vien nogaidīt, pie kāda slēdziena partneris būs nonācis, un tad attiecīgi rīkoties.

Pārliecības trūkums

Lai cik sāpīgi to sev būtu atzīt, nereti ilgi gaidītais bildinājums no vīrieša neatskan gluži pašsaprotama iemesla dēļ – tavu partneri, iespējams, māc šaubas par to, vai patiesi esi viņa īstais cilvēks, ar ko kopā doties dzīves kaujās, svinēt tās uzvaras un baudīt vienam otra sabiedrību. Ja tā, atliek vien pārrunāt šo jautājumu un, iespējams, doties katram savā virzienā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!