Foto: Shutterstock
Teju katrs no mums, domājot vai runājot par savu mīļoto cilvēku, mēdz partneri dēvēt par otro pusīti. Šī apgalvojuma būtība, protams, ir romantiska – mēs sastopam kādu, kurš mūs papildina, un kļūstam vēl laimīgāki. Tomēr, kurā brīdī divu kļūšana par vienu veselumu patiesībā nodara lielāku kaitējumu nekā labumu?

Iesaistoties attiecībās, lūkojamies pēc harmonijas un arī zināma komforta gan emocionālā, gan fiziskā līmenī. Taču, sastopoties ar pārmērīgu ērtības sajūtu, varam itin viegli zaudēt ne tikai saikni ar mīļoto cilvēku, bet arī paši ar sevi.

Tieši spēja sevi nepazaudēt, saglabājot paša neatkarību un individualitāti visspilgtāk raksturojošās iezīmes, kā arī vaļaspriekus un tādu redzējumu par pasauli, kāds tas zināmā mērā bija pirms attiecību uzsākšanas, ir viens no veiksmīgu un ilgtspējību attiecību pamatprincipiem. Ne velti tik populārs ir teiciens: "Pirms iemīlies kādā citā, iemācies mīlēt sevi!"

Turpinājumā piedāvājam publicista Maikla Privesa (Michael Prywes) portālā Lifehack.org apkopotos iemeslus, kāpēc neatkarības saglabāšana attiecībās, kā arī savas individualitātes nezaudēšana ir vitāli svarīga harmoniskas kopdzīves un laimīgas ikdienas nodrošināšanā.

Lūk, visnotaļ pamatoti apgalvojumi, kāpēc pat laimīgākajās attiecībās diviem nevajadzētu kļūt par vienu, kā arī mūsu aptaujāto lasītāju viedokļi un pieredze!

Strīdēšanās vietā aizpildīju savu brīvo laiku jeb Neatkarība kā savstarpējās sapratnes avots

Foto: Shutterstock

Biju gudrāka un ļāvos jeb Neatkarība kā pašapziņas avots

Foto: Shutterstock
Sasniedzot nezūdošu un veselīgu neatkarības stāvokli, vienlaikus ir iespējams attīstīt arī jebkurās attiecībās tik nepieciešamo paļāvību un spēju uzticēties partnerim, tā radot zināmu (pozitīvu) atkarību no otra. Vien, esot pārliecināti par sevi un saviem spēkiem, kā arī apzinoties savu vērtību, varam uzticēt savu emocionālo labsajūtu otram, turklāt – nebaidoties demonstrēt vājumu.

Nav noslēpums, ka pārlieku bieži cenšamies radīt par sevi kā visu varošas personības iespaidu, rezultātā gan krietni pārvērtējot savus spēkus un ievērojami sarežģījot ikdienu. Tādējādi rodas lieka spriedze, kas kaitē arī attiecībām ar mīļoto cilvēku.

Tieši tāpēc spēja uzticēties otram, paļauties uz partnera spēkiem un vienlaikus nebaidīties zaudēt savu neatkarību viennozīmīgi sniegs ieguldījumu attiecībās, ļaujot arī katram to dalībniekam saglabāt attiecībās tik vajadzīgo distanci un telpu sev pašam.

"Agrāk man šķita, ka kaut ko nevarēt – tas nozīmē būt vājai, nevērtīgai, sliktākai nekā citiem. Vien vēlāk, sastopot savu cilvēku, sapratu, ka patiesībā būt vājai vienlaikus nozīmē būt spēcīgākai. Un gana gudrai. Pārāk bieži mēs, sievietes, tēlojam tādus mūžīgos dzinējus, kas visu izdarīs, visu paspēs un, pie tam, būs nevainojamas visās dzīves jomās.

Manuprāt, atļauties kaut ko nevarēt – tā nav greznība, bet gan gluži cilvēciska īpašība. Un savu trūkumu atzīšana un apzināšanās uzlabos ikvienas attiecības krietni vairāk nekā sevis idealizēšana. Turklāt, esmu pārliecināta, ka vāji laiku pa laikam var justies arī vīrieši – mēs visi taču esam cilvēki!" apgalvo Elza (25), mūziķe.

Savas lietas daru pati jeb Neatkarība kā spēja sevi realizēt

Foto: Shutterstock

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!