Rūta ir diplomēta scenogrāfe, strādājusi par kostīmu mākslinieci teātrī un veidojusi tērpus arī filmām. Pēdējā no tām bija Rīgā uzņemtā Krievijas četru sēriju filma Aizmirstais, kur Rūta veidoja tērpus atbilstoši Otrā pasaules kara un pēckara laikam. "Mana aizraušanās ir tērpu vēsture, un, strādājot teātrī, bieži vien izrādēm meklēju dažādus tērpus arī tā dēvētajos second hand veikalos. Tad nereti atradu īstas "pērles" arī savai tērpu kolekcijai, ko veidoju jau ilgus gadus," stāsta Rūta. Īpaši viņu interesēja laika posms no 20. gadsimta sākuma līdz 80. gadiem.
Kad mājās tērpiem vairs nebija vietas, Rūta tos salika kādā noliktavā. Pirms trim gadiem Rūtas draudzene Dite Jurcāne piedāvāja kopā izveidot salonu 20. gadsimts, kurā būtu gan tērpu noma, gan Dites savākto mēbeļu un interjera lietu veikals. Tagad Rūta prāto, ka nez vai viena pati būtu saņēmusies īstenot šādu projektu: "Protams, gribējās savu kolekciju parādīt, bet uzsākt biznesu - nē, tas nešķita viegli un man saistoši. Savukārt kopā ar draudzeni tas likās drošāk, arī izdevumi nebija tik lieli." Kopīgi veidotais salons tika atvērts 2009. gada decembrī.
Nesen Dite Jurcāne savam salonam noīrēja citas telpas un pārcēlās tuvāk centram, bet tērpu noma palika. Rūta saka, ka tagad var plašāk izvērsties, jo nu viņas rīcībā ir divas plašas telpas, kur sakarināt tik bagātīgo tērpu klāstu. "Kopš man ir vieta, kur salikt tērpus un to aksesuārus, varu piedāvājumu arvien paplašināt," viņa saka.
Uzvalks un Kleita piedāvā pagājušā gadsimta tērpus un aksesuārus. Tiesa, oriģināli 20. gadsimta paša sākuma tērpi nomai paredzētajā kolekcijā nav atrodami, jo šādiem tērpiem jau ir muzejiska vērtība. "Tik seni tērpi ir ļoti trausli tīri fiziski," paskaidro Rūta. Vecākie oriģinālie tērpi Rūtas kolekcijā ir no 20. - 30. gadu perioda, bet mazā skaitā. Tālab, lai pilnveidotu šī laika posma piedāvājumu, pamazām tiek izgatavoti kvalitatīvi 20. - 30. gadu tērpu atdarinājumi. 40. - 50. gadu oriģinālo tērpu jau ir diezgan daudz, bet visplašākā klāstā ir tērpi no 60. - 80. gadiem. Pamazām top piedāvājums arī ar 90. gadu apģērbiem, kas modes ziņā ir interesants un savdabīgs laiks.
Tērpus Rūta lielākoties atrod dažādos second hand veikalos, komisijas veikalos, dažkārt viņa izvieto sludinājumus, aicinot atnest konkrēta perioda apģērba gabalus. Rūta atzīst, ka ir cilvēki, kas labprāt par brīvu nes un atdod tērpus, taču ne vienmēr viss atnestais ir derīgi izmantojams. Lielākais vairums tērpu savākts Latvijas un Lietuvas lietoto apģērbu veikalos, un daļa pirkta eBay un vēl dažos starptautiskajos internetveikalos. Nomai piedāvātie tērpi ir kvalitatīvi, "salaboti" un iztīrīti.
Pirmais darbības gads bijis visgrūtākais. Rūta neslēpj, ka strādājusi ar zaudējumiem. Pirmie klienti bija pašas draugi un paziņas, kas ziņu par šādas tērpu nomas esamību pamazām "nesa" tālāk. Šī gada sākumā Rūta izveidoja savu mājas lapu www.uzvalksunkleita.lv, un atsaucība kļuva lielāka. "Ilgs laiks pagāja lapas veidošanai, jo pati fotografēju tērpus, pati sacerēju tekstus. Ļoti darbietilpīgs process. Pēc tam kopā ar lapas programmētāju pūlējāmies "iedabūt" to Google meklētāja pirmās lapas pozīcijās. Laikam izdevās atrast pareizos atslēgvārdus, jo cilvēki, kas tagad nāk pie mums, saka, ka atraduši tērpu nomu internetā," stāsta Rūta. Klientu loks pamazām paplašinājies, un Rūta ir gandarīta, ka "tikusi laukā no mīnusiem un nu jau iet pa plusiem".
Atšķirībā no karnevāla tērpu nomas vai teātriem, kur iespējams iznomāt tērpus no izrādēm, kas noņemtas no repertuāra, Uzvalks un Kleita piedāvā reālus tērpus no konkrētiem laika posmiem. Tas jo īpaši interesē tos, kam jāpiedalās dažādās tematiskajās ballītēs vai pasākumos. Runājot par klientiem, Rūta sākotnēji domājusi, ka viņas klienti būs tie paši, kas apmeklēs draudzenes interjera lietu salonu, jo abas atradās vienās telpās. "Interesanti, ka Dites klienti bija vairāk radošas un mākslinieciskas personības, kam nav nepieciešama palīdzība interesanti apģērbties. Viņi paši to pieprot ļoti labi. Manus pakalpojumus vairāk izvēlas cilvēki no lietišķās vides, ārzemēs strādājošie, kas atbrauc vasarā uz kādu pasākumu - īsāk sakot, cilvēki, kam nepieciešams padoms tērpu izvēlē. Atsevišķs klientu loks ir kostīmu mākslinieki, kas šeit izvēlas izrādēm vai filmēšanai nepieciešamo," turpina Rūta.
Tērpi tiek iznomāti uz trīs darba dienām jeb, kā saka Rūta, uz vienu pasākumu. Cena iznomātajam komplektam veidojas no tā, kas tajā ietilpst. Piemēram, kleita maksā no 10 - 14 latiem, bet, ja to papildina ar apaviem, aksesuāriem (bižutērija, josta, cepure, soma u.c.), tad summu papildina cena par katru atsevišķo vienību. Vaicāta, kas notiek, ja tērps tiek sabojāts, Rūta atklāj, ka šādi gadījumi ir reti. Ja arī kāds kaut ko saplēš vai sasmērē, tad papildus samaksā 3 latus un atvainojas par nodarīto skādi.
Raksturojot tendences, kādas tematiskās ballītes tagad tiek rīkotas darbavietās un citviet, Rūta atzīst, ka aktualitāti nezaudē gangsteru tēma. Pat ceturtās klases skolēni savas klases vakaram izvēlējušies šo tēmu. "Vispār jau cilvēki cenšas izvēlēties apģērbu, kas līdzinās pašreizējai modei un ir tikai mazliet atšķirīgs, nevis pavisam savādāks," viņa piebilst. Samērā bieži tiek rīkotas padomju stila ballītes. Pēdējos mēnešos daudzviet rīkotas ballītes 80. gadu stilā, bet gada sākumā topā bijuši 60. gadi. "Gribētos novēlēt pasākumu rīkotājiem ne tikai domāt par tērpiem un mūziku, bet arī par citām detaļām, piemēram, ēdienkarti, interjeru, kas ļautu vēl vairāk sajust izvēlēto laika posmu," iesaka Rūta.
Runājot par nākotni, Rūta plāno, ka vēl pēc laika "noteikti varēšu jau sev beidzot izmaksāt algu". Pagaidām viņa visus ienākumus velta tērpu nomas attīstībai. Tiek veidots arī jauns pakalpojums - mūsdienu uzvalku noma, kas īpaši noderētu izlaidumu un kāzu laikā.
Izrādot savu saimniecību, Rūta atklāj, ka viņa arī krāj pirmskara vai Padomju Latvijā izgatavotus vai ražotus apģērbus, apavus, veļu. "Tā daudz ko pastāsta gan par audumu un šūšanas vēsturi, gan par padomju apģērbu dizainu un ražošanu, gan par kvalitāti, kas 60., 70. gados vēl bija itin laba, bet 80. gadu beigās jau bija atbaidoša. Interesanti ir apskatīt lielo uzņēmumu produkciju: Asotes vējjakas, Ogres trikotāžas džemperus, Pirmā Maija apavus, Sarkanā Rīta trikotāžu, šūšanas firmas Latvija uzvalkus. Šo kolekciju visu laiku papildinu, lai gan tas kļūst aizvien grūtāk, jo gandrīz viss jau ir izmests. Padomju tērpu kolekcijai nav komerciālu panākumu, bet ceru, ka tai ar laiku būs vēsturiska vērtība. Ja kādam ir kaut kas saglabājies no šādām lietām, var droši meklēt mani."
Atziņas, kas gūtas, darbojoties savā uzņēmējdarbībā:
- Patīkami apzināties, ka nav konkurentu. Rīgā praktiski nav šāda pakalpojuma. Karnevāla tērpi un mūsdienīgu vakarkleitu noma ir pavisam cita niša.
- Esmu nonākusi posmā, kad vairs nav jāstrādā ar zaudējumiem, kad visu dienu salonā biju viena pati un radās stress. Šis posms ir pārdzīvots, bet posms, kad jau iestājas zināma rutīna, vēl tālu. Tagad man gribas visu pilnveidot, attīstīt, un tas sagādā prieku.
- Vienam pašam strādāt ir patīkami, jo savu darba ritmu plānoju pati. Ko nevaru paspēt, to nevaru, daru to, ko varu izdarīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
