Nepatīkamas elpas cēloņi un veselības problēmas, par ko tā liecina  (1)

Ja ikdienā izdzer pārāk maz tīra ūdens, ļoti iespējams, tavs organisms ir atūdeņojies, kā rezultātā mainās arī elpas aromāts. Uzņemot nepietiekamu daudzumu šķidruma, ne tikai tiek kaitēts organisma kopējam veselības stāvoklim, kas ietekmē gan mūsu pašsajūtu, gan izskatu, bet arī vairojas mutes dobumā esošās baktērijas, ierosinot nelāgu elpu.

Lai to novērstu, padzeries. Ūdens sniegs organismam vajadzīgo šķidrumu, vienlaikus attīrot arī mutes dobumu. Starp citu, baktērijas iznīcināt palīdzēs arī cukuru nesaturošas košļājamās gumijas vai ledenes apēšana, tām veicinot siekalu izdalīšanos.

Lai gan tas šķiet visnotaļ pārsteidzoši, Eiropas Respiratorās biedrības (ERB) (European Respiratory Society) pārstāvji, veicot ilgstošu pētījumu, atklājuši, ka cilvēkiem, kuri ilgstoši nodarbojas ar regulārām un intensīvām fiziskajām aktivitātēm, īpaši, ja sporto ārā, elpas aromāts var būt krietni nepatīkamāks nekā cilvēkiem, kuri fiziskās aktivitātes piekopj retāk un pakļauj organismu mazākai slodzei. Kā izrādās, šī tendence visbiežāk skar riteņbraucējus, kam nereti novērots arī pastiprināts mutes dobuma sausums.

Kā iemeslu šai problēmai pētnieki min temperatūras svārstības, kam, sportojot ārā, tiek pakļauts cilvēka ķermenis. Lai gan svaigais gaiss ir organismam vitāli nepieciešams un pozitīvi ietekmē mūsu veselības stāvokli un pašsajūtu, tā zemā temperatūra, piemēram, ziemā veicina mutes sausuma rašanos, savukārt gada siltajos mēnešos, kad gaisa temperatūra ir augsta, kaitējumu nodara tajā esošais piesārņojums.

Protams, šo iemeslu dēļ no fiziskām aktivitātēm nebūt nav jāatsakās. Un tāpat nav jāpārstāj ar sportu nodarboties ārā. Taču gada aukstajos mēnešos, kad gaisa temperatūra ir patiesi zema, eksperti tomēr iesaka rast alternatīvu sportošanai ārā, kā arī pārējos gada mēnešos izvairīties no fiziskām aktivitātēm vietās, kur gaiss ir īpaši piesārņots, bagāts ar automašīnu izplūdes gāzēm u.tml.

Kā izrādās, smaganu saslimšanas un sirds veselības problēmas patiesībā ir cieši saistītas. Pētījumi liecina, ka, piemēram, gingivīts var tikt vērtēts kā pirmais kardiovaskulāro slimību riska signāls. Savukārt par smaganu veselības problēmām bieži vien liecina arī nelāga elpa.

Jāpiebilst, ka smaganu iekaisums parasti sāpes nerada un dažkārt gadiem ilgi tas netiek pamanīts, līdz attīstās nopietns saistaudu sabrukums un kaulaudu noārdīšanās. Lai pārliecinātos par smaganu veselību un laikus konstatētu problēmas, nepieciešams ne tikai piekopt pareizu mutes higiēnu, bet arī regulāri apmeklēt speciālistus.

Lai konstatētu iespējamās smaganu veselības problēmas, ārsts vai higiēnists ar speciālu periodonta zondi nosaka smaganu rievas jeb patoloģiskās smaganu kabatas dziļumu, vienlaikus konstatējot arī smaganu asiņošanu vai strutu izdalīšanos zondējot. Tāpat tiek veikti arī diagnostiskie rentgena uzņēmumi, lai novērtētu kaula līmeni.

Vairāk par smaganu veselību un tās izplatītākajām problēmām lasi šeit!

Ja regulaŗi cīnies ar nepatīkamu elpas aromātu, ļoti iespējams, ikdienā sadzīvo arī ar mandeļu iekaisumu jeb tonsilītu. Pie tā vainojamas vienas un tās pašas baktērijas, kas ierosina gan nepatīkamo smaku, gan sūrstošo kaklu un tā sāpes.

Parasti akūto tonsilītu ārstē ar iekšķīgi lietojamiem steroīdiem un antibiotikām, un mandeļu ķirurģiska izoperēšana nav nepieciešama.

Akūtam tonsilītam, ko nereti izraisa streptokoka infekcija, ir raksturīgs stipri sāpošs kakls, drudzis, galvassāpes, nespēks, rīšanas grūtības, sāpes ausīs un palielināti un jūtīgi kakla limfmezgli. Ārstēšanai ir nepieciešams sistemātiski lietot antibiotikas, zāles ar nomierinošu iedarbību, kā arī skalot kaklu ar siltu šķīdumu. Pacientam tiek dota viegla pārtika un šķidrumi.

Atkārtota tonsilīta vai mandeļu sastrutojuma gadījumā dažkārt veic tonsilektomiju jeb mandeļu izoperēšanu. Ja slimība netiek ārstēta, var izveidoties dažādas saslimšanas: peritonsilārais abscess, elpceļu nosprostošanās, reimatisks drudzis un izrietošie sirds un asinsvadu traucējumi, nieru mazspēja vai poststreptokoka glomerulonefrīts.

Lai gan mutes skalošanas līdzekļi sola pilnīgu baktēriju iznīcināšanu un mutes dobuma veselības uzlabošanos, patiesībā tajos esošais alkohols rada sausinošu efektu, kas savukārt nozīmē baktērijām labvēlīgas vides attīstīšanos. Turklāt pētījumos atklāts, ka cilvēki, lietojot mutes skalošanas līdzekļus, nereti ar tiem aizstāj regulāru zobu tīrīšanu un diegošanu.

Nepietiekamā mutes dobuma higiēna savukārt ir viens no izplatītākajiem sliktas elpas cēloņiem, tai, kā zināms, ierosinot arī virkni citu veselības problēmu un nodarot arī ievērojamu kaitējumu smaganu un zobu veselībai.