Rollerslēpošana – ilgnoturīgākais ceļš uz ideālu figūru  (8)

Un runājam mēs ne par ko citu kā Latvijā pavisam nesen ienākušo, bet pasaulē iecienīto rollerslēpošanu – nodarbi, kas sākotnēji (un joprojām) tika izmantota kā distanču slēpotāju alternatīva vasaras apstākļiem. Labā ziņa visām, kas alkst iegūt slaidu un stingru figūru (un galvenais – ar ilgnoturīgu efektu) – distanču slēpošana un tās imitācija vasaras apstākļos svaigā gaisā ir ja ne labākais, tad noteikti viens no labākajiem veidiem, kā sev šādu prieku sagādāt. Kāpēc tā? Jo rollerslēpošanā tiek imitētas pilnīgi tās pašas kustības, kas distanču slēpošanā, kas, savukārt, nozīmē, ka pie darba tiek pielikti apmēram 90% no visiem cilvēka muskuļiem. Ja runājam par otru salīdzinoši līdzīgo (jo arī uz riteņiem) nodarbi – skrituļslidošanu – tad speciālisti atzīst, ka rollerslēpošana ir daudz intensīvāka par skrituļslidošanu, jo papildus skrituļslidošanā nodarbinātajiem kāju un sēžamvietas muskuļiem, rollerslēpošanā simtprocentīgi un ar vienādu slodzi tiek "pieslēgta" arī mugura, vēders, rokas un plecu daļa. Mācoties rollerslēpot, lieliski tiek attīstīta arī koordinācija, jo jāmācās pārnest ķermeņa svaru no vienas uz otru pusi. Līdzīgi kā skrituļslidošana, kurā pārsvarā veicamas plūstošas kustības bez triecieniem uz locītavām, arī rollerslēpošana nav traumatiska un lieliski piemērota cilvēkiem, kuri, piemēram, ceļu problēmu dēļ nedrīkst skriet. Rollerslēpošanā lielāka ir arī slodze sirdij (vienlīdzīga skriešanas intensitātei), jo ar skābekli jāapgādā vairākas muskuļu grupas, nekā skrituļslidošanā, un tātad attiecīgi arī patērētais kaloriju daudzums ir lielāks – vidēji 600 kcal/ h, bet pie ļoti intensīvas slodzes – pat līdz 1000 kcal/ h. Izklausās lieliski, vai ne?

Bet, kā jau jebkurā lietā, arī rollerslēpošanā pastāv otra medaļas puse, proti, tas ir tehnisks sporta veids, kurā liela nozīme ir solim, stājai un daudziem citiem faktoriem, lai brauktu pareizi. Piemēram, daudzu iesācēju kļūda ir tā, ka pārāk augstu tiek celtas kājas, vai arī nav izpratne, kā sevi apstādināt, tas ir, pareizi bremzēt. Tāpēc noteikti vispirms nepieciešams apgūt pamatiemaņas, turklāt pareizi, savādāk vēlāk kļūdas būs sarežģīti labot. Šim nolūkam katru otrdienu un ceturtdienu Mežaparkā norisinās "Bauda sportot Mežaparkā!" treniņi rollerslēpošanā pieredzējušā Latvijas biatlonista Kristapa Lībieša pavadībā, kur katrā treniņā bez iesildīšanās un atsildīšanās daļas 45 minūtes tiek veltītas trenera doto vingrinājumu izpildei, pieslīpējot savas rollerslēpošanas prasmes. Varam iepriecināt visas dāmas, kuras varbūt ne reizi nav pat stāvējušas uz distanču slēpēm, jo cilvēki, kuriem nav priekšzināšanas distanču slēpošanā var tikpat veiksmīgi un ātri iemācīties rollerslēpošanu. Vēl pie tam, pateicoties cilvēku skaitā nelielajām grupām, treneris katrā nodarbībā var pievērst pastiprinātu uzmanību tieši jaunpienācējiem.

Treneris mierina, ka, lai arī no malas izskatās, ka rollerslēpotāji traucas nekontrolējamā ātrumā, tomēr, izvēloties savam prasmju un vēlmju līmenim atbilstošas rollerslēpes, ātrums vairs nav biedējošs lielums (iesācējiem tas vidēji sasniedz 15 km/h). Līdzīgi kā distanču slēpošanā, arī rollerslēpošanā tiek izmantoti divu veidu stili – klasiskais un slīdsolis. Iesācējiem rekomendējams klasiskais solis, jo tas ir vieglāk apgūstams, un, uz tā balstoties, jau var turpināt ar slīdsoli. Klasiskā stila rollerslēpošanas riepas parasti ir platākas, un ar "rachet" mehānismu uz vienas no riepām, kura parasti ir slēpes priekšpusē. Šis priekšējais ritenis nodrošina kustību vienīgi uz priekšu un pretestību, kas pēc būtības ir pielīdzināma distanču slēpes vaska saķerei ar sniegu. Slīdsolī, savukārt, ir šaurāki riteņi, līdzīgi tiem, ko izmanto "inline" slidām, tādējādi abiem riteņiem ļaujot ripot brīvi. Pieejamas arī rollerslēpes ar pneimatiskajām riepām, kas paredzētas neapstrādātiem segumiem vai bezceļiem.

Kā vienu no iemesliem, kāpēc Latvijā rollerslēpošana neierindojas starp aktīvās sabiedrības daļas iecienītākajām sporta nodarbēm, K.Lībietis min vāji attīstīto infrastruktūru – Rīgā ir trīs pienācīgas vieta, kur nodarboties ar rollerslēpošanu - Mežaparks, Uzvaras parks un Biķernieku trase. Pozitīvā ziņa gan ir tā, ka ja nav vēlme uzreiz veikalā atstāt apmēram 100 Ls par ekipējumu, Mežaparkā ir iespējams to nomāt un tad jau ar laiku saprast, vai slēpošana vasarā un pa asfaltu ir sev tīkama nodarbe. Otrs šķērslis daudzu cilvēku acīs saistībā ar rollerslēpošanu ir vizuālais izskats – ja no drošības aizsargekipējuma tas īpaši neatšķiras no skrituļslidotāju paskata, tad nereti izbrīnu no apkārtējiem var izsaukt tieši riteņslēpes, kas piestiprinātas pie kājām. Tomēr salīdzināšanai jāmin, ka stunda, kas aktīvi pavadīta svaigā gaisā rollerslēpojot, dod 200% efektu no tās slodzes, kas tiktu pavadīta tādā pašā laika posmā nevēdinātā sporta zālē, vēl pie tam – nevienmērīgi noslogojot ķermeni. Tieši vienmērīgā un pamatīgā slodze ir panākumu atslēga uz stingru ķermeni, ja nodarbojas gan ar distanču, gan rollerslēpošanu.

Ņemot vērā, ka rollerslēpošanā, jo sevišķi mācību sākumposmā, iespējami kritieni, papildus rekomendējami aizsargelementi: cimdi, ķiveres, ceļgalu un elkoņu sargi. Arī šis ekipējums, tāpat kā rollerslēpes, ir nomājams Mežaparkā.