Foto: Shutterstock
Nav noslēpums, ka bioloģisko pārtiku varam audzēt arī paši savā dārzā, taču, lai rezultāts būtu patiesi bioloģisks, ir jāievēro vairāki priekšnosacījumi. Šeit apkopotie padomi no kampaņas ''BioLoģiski'' būs noderīgi jau pieredzējušiem dārza veidotājiem, gan arī tiem, kas vēlas iegūt šādu pieredzi.

Bioloģiskas sēklas

Lai izaudzēto pārtiku varētu dēvēt par bioloģisku, visupirms ir jāiegādājas bioloģiskas sēklas. Tās var iegādāties sēklu tirdzniecības vietās, taču uz iepakojuma jābūt zaļas ekolapiņas simbolam – Eiropas Savienības bioloģiskais marķējums.

Marta sēšanas darbi

Tad, kad sēklas ir izvēlētas, atliek vien ķerties pie sēšanas darba, taču nebūt nav tā, ka šajā mēnesī varam sēt jebkurus dārzeņus. Bioloģiskās saimniecības "Vizbuļi" saimniece Laima Hercberga marta mēnesī iesaka sēt papriku un gurķus, jo abi šie augi ir ilgi augoši, tāpēc par gaidāmajiem dārzeņiem jāsāk domāt laicīgi. Sējot šīs sēklas, pa virsu podam vai kastei var uzklāt plēvi, lai mitrums labāk noturētos, īpaši tad, ja mājās ir izteikti sauss gaiss. Ieteicams vismaz sākotnēji laistīšanai izmantot pudeli ar pulverizatoru, lai sēklas netiktu aizskalotas.

Kad iesētais ir sadīdzis, mazos stādiņus var nest uz siltumnīcu, bet ja nav siltumnīcas, tad nolikt pie loga, kur ir gaišs un silts. Gurķim no sēšanas brīža līdz augļiem paies vismaz divi mēneši, tāpēc marts ir īstais laiks, kad sākt audzēšanu istabās.

Ja ir vēlme izaudzēt kolrābjus, tad agrai ražai tos var sēt jau tagad un vēlāk pārstādīt siltumnīcā.

Ja vasaras pilnbriedā vēlies sulīgus tomātus, tad tie jāsāk sēt marta vidū, vēlams augļu dienās, ievērojot biodinamisko lauksaimniecības kalendāru. Bet, ja vēlāk iegādāsies jau gatavus tomātu stādus, tad zini, ka tie paredzēti pārstādīšanai neapkurināmajās siltumnīcās.

Agrākai zaļumu ražai var podos sasēt pētersīļu un seleriju saknes.

Garšaugi un salāti

Marta beigās uzmanība jāpievērš garšaugu un salātu audzēšanai, jo tieši tad būs īstais laiks to sēšanai. Garšaugi dīgst ātri, tāpēc tos nav vajadzība sēt marta sākumā. Garšaugu piedāvājums ir gana plašs – estragons, timiāns, baziliks, rukola un citi aromātiski zaļumi, kas noderēs dažādu ēdienu papildināšanai. Garšaugus un salātus var sēt kastītēs, iebirdinot sēkliņas, bet neapberot tās ar zemi. Virsū var uzlikt plēvi, lai sēklām ir siltāks un zeme nekļūtu pavisam sausa.

Salātu sēšanā jāņem vērā tas, ka tie dīgst ātri, bet aug lēni, tāpēc zeme un kūdra sēšanai ir jāsagatavo tā, lai paspiežot to, nopil pāris ūdens pilieni. Zemi noteikti nedrīkst pārlaistīt.

Pašam savi zaļumi

Arī sīpolu stādīšana nav nokavēta, lai iegūtu sulīgos lociņus. Turklāt, ja izdīgušie lociņi tiks visai ātri apēsti, tos var izaudzēt no jauna un svaigie vitamīni atkal būs rokas stiepiena attālumā. Sīpolus var stādīt gan augsnē, gan arī ielikt tos glāzē ar ūdeni, taču tad jāievēro regulāra ūdens maiņa. Sīpoli, kas tiek audzēti zemē, noteikti jāaplaista katru dienu un tie jānovieto saulainā vietā, piemēram, uz palodzes. Tad, kad lociņi ir izauguši, neplūc tos nost no visa sīpola, bet no katra pa vienam, lai tam būtu vieglāk atjaunoties. Starp citu, arī sīpolus lociņu stādīšanai var iegādāties bioloģiskus. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!