Kāpēc suns spārdās, kad viņam kasa vēderu  (3)

"Maģiskā punkta" novietojums suņiem var atšķirties. Dažiem ir pat vairākas šādas zonas vēdera rajonā.

Suns krata ķepas vai spārdās, kad kasi viņa vēderu, jo viņam to liek darīt automātisks reflekss kasīties kairinājuma iespaidā. Tā ir no suņa gribas absolūti neatkarīga reakcija, kas izskaidro, kāpēc suns bieži vien izskatās tik pat apjucis kā tu, kad viņa pakaļkājas sāk tirināties.

Ķepas sāk jokaini kustēties, jo, tev kutinot vai kasot sava mīluļa vēderu, suns jūt līdzīgu kairinājumu tam, kāds rodas, ja pa viņa kažociņu, piemēram, rāpo kāds kukainis.

Kairinājums aktivizē nervus, kas atrodas zem ādas, un tie sūta signālu muguras smadzenēm. Tās savukārt sūta signālu kāju muskuļiem, liekot tiem kustināt ķepas, lai atsvabinātu suni no kairinājuma. Šajā gadījumā gan tu, kasot suņa vēderu, vienlaikus gan radi niezi, gan atbrīvo no tās, tādēļ suņa kasīšanās būtībā ir bezjēdzīgs process.

Sanāk, ka, liekot sunim raustīt kājas, tu viņam radi ne pārāk patīkamu kairinājumu. (Kas to būtu domājis?) Ja tavs mērķis ir sagādāt sunim svētlaimi, vienkārši maini kasīšanas vietu uz tādu, kas neliek sunim spārdīties.

Patiesībā suņa kasīšanās refleksa izraisīšana nav tikai triks, lai varētu gardi pasmieties. Tā ir ļoti nopietna lieta. Veterinārārsti izmanto šīs dzīvnieka vēdera jutīgās zonas kairināšanu, lai konstatētu nervu bojājumus vai citas neiroloģiskas problēmas.

Ķepu tirināšana, kad sunim kasa vēderu, ir pielīdzināma cilvēka spējajam spērienam ar kāju, kad dakteris, pārbaudot refleksus, ar mazu āmurīti uzsit pa paceli. Arī tas, ka kaķis slien dibena uz augšu, kad kasi laukumiņu uz muguras pie astes pamatnes, ir līdzīgs reflekss.

Tomēr tas viss nenozīmē, ka tev vairs nevajadzētu kasīt savam mīlulim punci. Daudzi suņi vēdera kasīšanu tiešām dievina. Turpini sagādāt sunim prieku, tikai izvairies no punkta, kas izraisa suņa spārdīšanos.