Mazākais no špiciem – dzīvespriecīgais pomerānietis, kas reiz piederējis pat Mocartam

Vai zināt daudzas suņu šķirnes, kuras vērojušas mākslas tapšanu? Punduršpics jeb pomerānietis ir viena no tādām šķirnēm, jo tiek vēstīts, ka šis suns bijis klāt Siksta kapelas apgleznošanā. Mazie mīluļi tiek raksturoti kā draiskulīgi suņi, kas nespēs atstāt vienaldzīgu teju nevienu cilvēku.

Punduršpics, saukts arī par pomerānieti, savu vārdu guvis no Pomerānijas apvidus, kas atrodas mūsdienu Polijas un Vācijas teritorijā. Tiesa, senāk punduršpici bija nedaudz lielāki un varēja sasniegt teju 15 kilogramus lielu svaru, lai gan pašlaik punduršpici sver divus līdz trīs kilogramus.

Pomerānieši kā šķirne dažās organizācijās atzīta jau 19. gadsimta beigās. Īpaši populāra tā bija Anglijā, kuras kenelklubs sunīšus atzina jau 1888. gadā. Protams, punduršpicu popularitāti sekmēja arī Karalienes Viktorijas veiksmīgā suņuku pavairošana.

Vērojis Siksta kapelas apgleznošanu

Tiek vēstīts, ka punduršpicus iecienījuši arī dižciltīgi ļaudis, piemēram, Karaliene Viktorija, kā arī komponists Volfgangs Amadejs Mocarts un rakstnieks Emīls Zolā. Karaliene Viktorija pat nodarbojusies ar punduršpicu pavairošanu, turklāt tieši viņas dzīves laikā mazie sunīši izveidojušies tādi, kādus tos redzam mūsdienās.

Tāpat leģendas vēsta, ka pomerānietis piederējis arī māksliniekam Mikelandželo, kura mīlulis sēdējis uz satīna spilvena un vērojis, kā viņa saimnieks apgleznojis Siksta kapelu. Savukārt fiziķa Īzaka Ņūtona četrkājainais draugs esot sakodis vairākus viņa darbu manuskriptus. Bet Mocarts savam suņukam veltījis pat āriju.

Taču, kā jau iepriekš minēts, pomerānieši, ieceļojuši Anglijā, lielāko popularitātes vilni piedzīvoja 19. gadsimtā.

Suns kompānijai

Lai arī sākotnēji punduršpici, kuri agrāk bijuši daudz lielāki, kalpojuši kā aitu gani, mūsdienās augumā mazie mīluļi ir labi sargsuņi, kā arī prot izpildīt dažādus trikus, tāpēc viņiem ļoti labi veicas adžiliti un dažādos suņu šovos un izstādēs.

Pomerānieši tiek raksturoti kā mazi, dzīvespriecīgi, kā arī lepni suņuki. Viņi ir ļoti gudri, labprāt mācās un klausa savam saimniekam. Pomerānietis ir lielisks kompānijas dzīvnieks, kura smaidīgo purniņu un aktivitāti novērtē teju jebkurš apkārt esošais cilvēks.

Savas draiskās dabas dēļ punduršpics var būt arī nedaudz pārāk vokāls, bieži rejot, tāpēc saimniekam ir vēlams par to iepriekš parūpēties, lai, piemēram, brīžos, kad kāds viesis zvana pie durvīm, suns troksni uztvertu mierīgi. Taču, tā kā suņuki ir paklausīgi, tas grūtības nesagādās.

Draiskulīgs cilvēku draugs

Kādam saimniekam ir piemēroti mazie pomerānieši? Pār četrkājainajiem draugiem noteikti ir jāizrāda pārsvars, citādi mazais pomerānietis, sajutis iespēju kļūt par līderi, to noteikti izmantos. Arī ietiepība punduršpicam nav sveša, tiek pat minēts, ka suns ir diezgan izvēlīgs ēdājs.

Tā kā suņuks ir augumā mazs, saimniekam jābūt uzmanīgam un mīlošam arī tad, ja dzīvnieks kādu reizi paveic nedarbu, lai gan saimniekam jābūt gana stingram. Mazajam draiskulim ir jāparāda, ka viņa reizēm temperamentīgais raksturs negūs virsroku pār saimnieku.

Parasti punduršpici ir draiskulīgi cilvēku mīļi, kuri labi saprotas arī ar citiem suņiem. Viņiem patīk rotaļāties un pavadīt laiku ar cilvēkiem, īpaši saviem saimniekiem, kurus viņš sargās no jebkura ienaidnieka, aizrautīgi riedams.

Kucēni ietilpst plaukstā

Punduršpica biežākās veselības problēmas ir saistītas ar kaulu locītavām, sirdi, acu infekcijām, kā arī zobiem un to pāragru izkrišanu. Tāpat svarīga ir suņu pareiza kopšana tad, kad viņi piedzimst, jo mazotnē punduršpica atvases var ietilpt cilvēka plaukstā. Kucēni ir mazi un trausli, tāpēc jebkura lieka kustība var vēlāk ietekmēt punduršpica dzīvi vai saasināt dažādas problēmas suņa vecumdienās.

Tā kā punduršpicam ir samērā biezs kažoks, īpaši karstās dienās ir jāpievērš uzmanība tam, lai suns nepārkarst. Pomerāniešu biezais kažoks regulāri jāķemmē. Suņu spalva spalva mainās reizi vai divreiz gadā. Punduršpica kažoks var būt visdažādākajās krāsās.

Punduršpici dzīvo vidēji 15 gadus. Pārsvarā suņuki ir augumā līdz 30 centimetriem un svarā līdz trim kilogramiem. Mazajiem pomerāniešiem raksturīgs smails purniņš ar spicām, nedaudz ieapaļotām austiņām, kā arī aste, kas pacelta gaisā.

Liels suns mazā ķermenī

Punduršpicam piemērota būs dzīve kā privātmājā ar pagalmu, kur izskrieties, gan arī dzīvoklī, kur mazā auguma dēļ suņukam būs ērti uzturēties. Jāņem gan vērā, ka suns mēdz būt diezgan sprigans.

Mazajam špicam nav nepieciešamas garas pastaigas, taču ārā suni jāizved, protams, katru dienu. Tiesa, daudz aktivitāšu notiks arī mājoklī, jo punduršpics nav no mierīgajiem suņiem. Bumbiņas mētāšana vai citas spēles arī nogurdinās suņuku un samazinās viņa enerģiju.

Liels suns mazā ķermenī – tas noteikti attiecas arī uz punduršpicu. Reizēm mazais suņuks var teju vai uzbrukt lielākiem suņiem un nepārtraukti riet, taču te jāņem vērā, ka suņa uzvedībā būtiska nozīme ir arī viņa apmācībai, tāpēc saimniekam būs jāpieliek savas pūles, lai mazais suns neizaicinātu par sevi lielākos.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem "Dogtime.com" un "Dogbreedinfo.com".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit