Ir jāatzīst, ka katru no mums darbs ierāmē citos rāmjos – kādam absolūti nepietiek vietas, lai izplestu spārnus, bet citam noteikti arī tam vieta atliks. Tomēr, lai arī cik ērti vai neērti būtu ikdienā, ir cilvēku grupiņa, kas vakarpusē ļauj vaļu brīvai fantazēšanai, radošumam un savām emocijām, tajā pašā laikā, kā paši atzīst un norāda, papildinot un attīstot sevi kā cilvēku.
Šoreiz stāsts būs par četrām izdarīgām un aktīvām sievietēm, kuras par savu otru mājvietu var saukt improvizācijas teātri. Vietu, kura apvieno dažādu jomu pārstāvjus – pārdošanas vadītājus, sabiedrisko attiecību speciālistus un projektu vadītājus, pasākumu producentus un vēl, un vēl. Sarunās viņas atklāj to, kā dzīve viņas nogādājusi turp, kā viņām dienā izdodas strādāt darbā, bet vakaros pārvērsties par aktrisēm, par to, kā šī nodarbe viņas "lauž", un citiem niekiem.
Arta Komarovska: "Pārāk daudz mums dzīvē ir nopietnības"
Sintija Logina: "Galīgi vairs nav problēmu paņemt mazāko un nesmukāko kūkas gabaliņu"
Anna Paukša: "Manuprāt, improvizāciju vispār vajadzētu ieviest izglītības sistēmā"
Una Valaine: "Nekad vairs nedomāju, ko gan citi par to padomās. Labāk lai domā, nekā nedomā!"
Una Valaine šobrīd par mājām sauc Īriju, vietu – kurp devusies studēt dramaturģiju, skatuves un uzstāšanās mākslu, bet viņas saistības ar improvizācijas teātri sākušās jau vidusskolā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
