Metakārtis izceļ gaismā katra individuālo realitāti

Emma, jums ir trīs izglītības – jūs esat bioķīmiķe ar specializāciju virusoloģijā, pedagoģe un konsultējoša psiholoģe. Taču nevienā no šīm jomām neiederas termins "metakārtis". Kas tās tādas?

Metakārtis balstās uz sadzīvē un kultūrā sastopamajiem ķeltu simboliem. Priedēklis "meta" nozīmē "otrpus". Un, tā kā runa ir par simboliem, metakārtis ir tas, kas atrodas otrpus apziņas. Šīs kārtis ir ļoti viegli izmantojamas.

Līdzās tam, ka cilvēks ar savām izvēlēm pats veido savu dzīves stāstu, arī katrai kārtij ir savējais. Darbs ar šīm kārtīm ir tik interesants tāpēc, ka šajā izvēles mirklī notiek divu enerģiju – apzinātās un neapzinātās – saskare. Kārtis palīdz atklāt cilvēka zemapziņas programmas, kuras cilvēku vada vai – gluži otrādi – bloķē viņa attīstību, kā arī iezīmē klienta gatavību strādāt pašam ar sevi.

Realitāte – kāda tā ir jūsu uztverē? Visiem viena? Katram sava?

Bez šaubām, mums katram ir sava realitāte. Arī vienu un to pašu realitātes fragmentu cilvēks ar laika distanci var atstāstīt dažādi. Cilvēks mainās, un realitāte vienmēr mainās kopā ar viņu. Ir arī tā, ka ikviens ir tendēts uzlūkot realitāti caur personisko shēmu un jēdzienu "brillēm". Bieži mēs "īstajai" realitātei uzspiežam savu izpratni, iekrāsojam esību savās krāsās.

Un, protams, zināšanas mums palīdz izprast, "kas un kā pasaulē ir". Realitāte ir tas, ko izstaro mūsu domas. Imanuels Kants savā darbā "Tīrā prāta kritika" rakstījis: "Galilejs ripināja lodi pa slīpni ar tādu ātrumu, kādu pats noteica, Toričelli lika vējam noturēt tādu smagumu, kādu pats bija aprēķinājis, ķīmijas pamatlicēji radīja elementus, kuriem paši tolaik piedēvēja īpašības, un kļuva skaidrs, ka prāts saprot tikai to, ko pats rada."

Kā šo realitāti ir iespējams mainīt?

Lai saprastu, kā iespējams mainīt realitāti, nepieciešams dziļi iepazīt visu realitātes daļiņu mehānisma darbību. Man šie mehānismi balstās dziļi fizikas likumos. Šie likumi atbild par apzinātā un neapzinātā enerģiju. Lai izmainītu savas iekšējās pasaules realitāti, jābūt maksimāli godīgam pret sevi, pareizi jāsaskata savas iekšējās shēmas un koncepcijas. Citiem vārdiem sakot – jāsaprot pašam savas smadzenes. Mēs savas iekšējās pasaules realitātē meklējam savus tēlus, plānojam un izvēlamies vērtības. Ja kontrole no apziņas puses ir augsta – tad mēs varam kļūt, par ko vien vēlamies.

Lūdzu, ilustrējiet ar piemēriem, kā iekšējās pasaules izmaiņas atspoguļojas apkārtējā pasaulē.

Daudziem pazīstama arhetipu teorija: kad no zemapziņas izraujas viena arhetipa enerģijas kūlis, cilvēks tam sāk pakļauties. Ja to apzināti neierauga un nenobremzē, attīstība aiziet tikai vienā virzienā.

Piemēram, cilvēks ar attīstītu sirds arhetipu nespēj veidot skarbu biznesu. Tādam vispār ir grūti biznesa un reklāmas pasaulē, grūti atrast sevi starp rupjajām enerģijām. Tikai apzināti izmainot savu arhetipu, pieņemot cita arhetipa enerģiju un arīdzan rēķinoties ar sekām, cilvēks sasniedz savu mērķi. Savas enerģijas virziena apzināta izmainīšana palīdz sasniegt to, ko vēlamies. Parādās jauns spēks, kas palīdz uzbūvēt tiltu uz nepieciešamo punktu.

Psiholoģija un ezotērika – kur jūs saskatāt šo jomu pārklāšanos? Vai ar akadēmisko zinātni ir par maz? Kāpēc?

Psiholoģija ir zinātne par dvēseli. Ezotērika arī ir zinātne par dvēseli, tikai – dziļāka. Ezotērika runā par enerģijām, kas ir mums visapkārt. Akadēmiskās zināšanas ņem vērā vienīgi matērijas enerģiju, ne vienmēr zinātne var būt atvērta. Tomēr, ja palūkosimies dziļāk, ievērosim, ka akadēmisko zinātņu likumi sasaucas ar ezotērikas likumībām.

Ezotērika ir "maiga", akadēmiskās zināšanas – "cieta" matērija, tām abām jāiet pārī. Ja zinātnieks atvērti skatās uz pasauli, viņš labāk pamana, kas slēpjas aiz tās vai citas parādības un kādi nosacījumi nepieciešami, lai iegūtu rezultātu. Savukārt, ja ezotēriķis integrē zinātni darbā ar enerģijām, viņš spēj atbildēt uz savas iekšējās pasaules jautājumiem, un tad visi mehānismi izkārtojas loģiskā ķēdītē.

Jau fiziķis Natansons runāja par to, ka zinātnes mērķis ir nevis pliki aprēķini un vienādojumu sastādīšana, bet gan pareizās iespējas atrašana. Ezotērikas mērķis ir tāds pats – rast iespējas un dot tām attīstības nosacījumus. Jā, akadēmiskā zinātne ir sausa, mazliet sasaistīta, ierobežota, taču tai ir savas iespējas, tāpēc nevar to pilnībā noraidīt un ticēt tikai tam, kas atnāk vīzijās un vēstījumos.

Kas ir trīs, jūsuprāt, vissvarīgākās lietas, kuras vairums cilvēku nesaprot vai nepamana, tādējādi nespējot savu dzīvi nodzīvot vislabākajā versijā?

Pirmkārt – nav vērts pārāk daudz ko gaidīt no citiem, jo viņiem ir pašiem sava realitāte.

Otrkārt – cilvēki neanalizē pagātni, daudzi tā arī paliek tajā, tādējādi bloķējot savu ceļu uz nākotni.

Vēl – daudzi dzīvo tikai ar to, kas šķiet ērts, pierod pie savām komforta zonām kā pie gliemežvākiem, kaut arī sen jau no tām ir izauguši. Viņiem ir par šauru, taču bailes iziet ārā ir spēcīgākas un traucē attīstībai. Tā nu viņi paliek līdzšinējā līmenī vai pat pavisam degradējas.