19. janvāra naktij līdzi nāk dziedinošā (dažkārt dēvēta par nedzīvo) ūdens nakts slava. Līdz galam šis fenomens nav izprasts un vēl jo mazāk – zinātniski izskaidrots, taču katru gadu naktī no 18. uz 19. janvāri (no pusnakts līdz pulksten 3:00) ūdens avotos, upēs, akās un pat krānos iegūst īpašības, kas ļauj to izmantot dziedniecībai – iekaisumu un jaunveidojumu, ādas slimību un brūču dziedināšanai.

Dziednieki to dēvē par nedzīvo ūdeni, jo šim ūdenim piemīt spēja attīrīt no liekā, stabilizēt un konservēt dažādus organismu graujošus procesus. Ūdens ir plaši pazīstams kā lielisks informācijas uztvērējs un glabātājs. Kā radies šāds uzskats, un vai tam ticēt? Savu dziednieka viedokli "Dzīvesziņas gadagrāmatā 2016" pauž sertificēts bioenerģētiķis Pēteris Lejiņš (Daugavietis).

"Ezotēriķu viedokļi par Ūdens stihiju ir tik dažādi! Iespējams, mans viedoklis mazliet atšķiras no biežāk dzirdētā, tāpēc aicinu padomāt par šo stihiju šādā griezumā – kaut vai tāpēc, lai pavingrinātu savu jutīgumu.

Ūdens, protams, ir ļoti labs informācijas nesējs, jo mēs paši sastāvam no šķidrumiem un tas ir mums visapkārt jebkurā telpā, tomēr galvenās Ūdens stihijas īpašības ir plūstamība, elastība, spēja pārlīt no vienas formas citā, no vienas kvalitātes (agregātstāvokļa) citā, un tas var attiekties arī uz informāciju.

Lielākoties ūdens veselību programmējošās īpašības veidojas kopā ar cilvēka domu. Jo vairāk cilvēku tai dienai ticēs, jo efekts būs lielāks!

Visi mums pazīstamie plūstošie procesi attiecas uz Ūdens stihiju. Šī pāriešana no vienas formas otrā un apjoma saglabāšana ir īpašība, kas sastopama visā Visumā, ne tikai uz Zemes.

Mēs visi esam programmētāji

Ūdens spēj kopēt un saglabāt sevī visu to priekšmetu uzbūvi, ar kuriem saskaras, tas atceras pat skaņas un intonācijas! Cilvēka ķermenī 70% ir ūdens, bet smadzenēs – pat 90%. Šis lielais procents ir par iemeslu tam, kāpēc ļoti viegli uztveram kolektīvo domu: ja visi domāsim vienu un to pašu domu, tā pēc kāda laika arī realizēsies.

Ūdens molekulas ir kristāliskas, tāpēc informācija tajās labāk saglabājas. To ir viegli programmēt, viegli uzlādēt ar sajūtām, un, – jo vairāk cilvēku domu domās, jo labāk doma nostrādās. Ļoti lielā mērā ūdens ir kolektīvās domas produkts – apzinoties vai ne, mēs to programmējam.

Ja divās glāzēs vienlaikus ieliesi vienādu ūdeni un vienu glāzi apmīļosi, bet uz otru lamāsies, jau nākamajā dienā redzēsi atšķirību – samīļotais ūdens kļūs garšīgāks, bet lamātais – duļķains un negaršīgs. Tieši šādā veidā arī visi brīnumi notiek!

Dzīvā un mirušā ūdens dienas

Sensenos laikos dzīvā un mirušā ūdens dienas bija parastas dienas – līdz kāds šamanis vai viedais konkrētajai dienai piesaistīja Ūdens stihiju, iedibinot rituālu. Ikgadējs atkārtojums rituālu nostiprināja un ierakstīja cilvēku apziņā. Tā vēsturiski veidojās kolektīvā domforma, un pēc laika, re, – tas jau ir ierakstīts kaut kur debesīs (vai vismaz uz Zemes).

Protams, ūdens īpašības ietekmē arī gadalaiki, Mēness fāzes un saulgrieži, bet lielākoties ūdens veselību programmējošās īpašības veidojas kopā ar cilvēka domu. Jo vairāk cilvēku tai dienai ticēs, jo efekts būs lielāks!

Ūdeni molekulāri uzstrāvojot, var mainīt tā bioķīmisko sastāvu, krāsu, dzidrumu – kvalitātes, kuru pārmaiņas iespējams "zinātniski" izmērīt. Tikai neliela daļa cilvēces tam tic, bet – ja ticētu visi, efekts būtu vienkārši grandiozs!

Saskatīt ūdeni akmenī

Tālākās energoinformatīvās attīstības skolā, kuru es pārstāvu, akcentētas stihiju īpašības. Ūdenim tās ir visizteiktākās, tādēļ tieši ūdens ir izvēlēts vienu stihiju aprakstošajam nosaukumam.

Visi priekšmeti mums apkārt atrodas kustībā – redzamā vai nepamanāmā, kā atomu vai planētu kustība. Arī mūsu fiziskais ķermenis un apziņa ir nepārtrauktā procesā, kas ir Ūdens stihijas izpausme.

Pat akmenī ir Ūdens stihija – tas arī dilst un pārvēršas putekļos. Savukārt ūdenī var saskatīt Uguns stihijas īpašības – tas iztvaiko. Ar šīm stihiju īpašībām var darīt brīnumus!

Mēs arī domājam ar stihiju palīdzību. Kad doma pabeigta, tā saskan ar Zemes stihiju. Līdz tam tā kustas, pārlejas un atbilst Ūdens stihijai. Domas sākums saskan ar Uguns stihiju, Gaisa stihija ir mirklis starp vienas domas beigām un otras sākumu.

Ar Ūdens stihiju var noņemt sāpes, izmantojot ūdens spēju pārtecēt no vienas formas otrā. Tam nav nepieciešams reāls ūdens, tas notiek ar iekšējas vizualizācijas palīdzību, vienkārši cilvēkam vieglāk iztēloties kaut ko ieraugāmu, sataustāmu. Ja man kāds cilvēks nepatīk, es ar ūdens stihijas palīdzību spēju viņu pārveidot tā, lai viņš man patiktu. Lai nomierinātos, atsvaidzinātu domas, iedomājieties sevi zem ūdenskrituma – garastāvoklis uzreiz uzlabosies un sliktās domas aizies.

Uzlādēšanās ar Ūdens stihiju

Uzlādēties ar Ūdens stihiju var, iegremdējoties siltā, pasāļā ūdenī. Nepieciešams atslābināties un dziļi, mierīgi elpot ar vēderu. Iztēlojies un sajūti, kā ieelpas laikā ūdens enerģija ieplūst dzimumorgānu apvidū, bet izelpojot tur uzkrājas. Nepieciešami 7–10 elpošanas cikli."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!