Foto: Privātais arhīvs

Martā ar rīkles dziedāšanas un elpošanas prakšu nodarbību Rīgā viesosies folkloriste, tautas mūzikas un tradicionālā šamanisma pētniece Šončalai Hovenmei. Lūk, ko viņa pastāstīja par rīkles dziedāšanu.

– Kādēļ būtu būtiski mācēt rīkles dziedāšanu?

Tas nav būtiski. Svarīgākais ir, lai cilvēkam patiktu laist sev cauri emocijas. Lūk, dažreiz atrodoties pie svētvietas vai akmens, mēs jūtam iekšēju rezonansi – sajūtam skaņas vibrācijas ķermenī. Ķermenis pats par sevi reaģē, it kā uztverot spēkus, kas nāk no zemes vai akmens. Tādos brīžos dziedāšana rada noteiktu stāvokli, ķermenis pielāgojas ārējiem impulsiem, un notiek mijiedarbība.

Var iztikt arī bez dziedāšanas – kad esam svētvietās, elpošana mainās pati, bez mūsu līdzdalības, bet var arī piemeklēt elpošanas ritmu un notiks spēcīga attīrīšanās, tieši tas ko patiesībā dara visas svētvietas.

Mēs joprojām esam zīdītāji, divkājainas radības, un daļēji neapzināti izmantojam dzīvnieki saziņas valodu.
Šončalai Hovenmei

Bet ir arī vietas, kuras spēj absorbēt. Tad ķermenis ar savu iekšējo sajūtu norādīs, ka, iespējams, nevajadzētu šeit palikt. Tas notiek enerģētiskā stāvokļa iekšējā līmenī: elpošana izmainīsies, bet jums negribēsies noskaņoties uz šo vilni.

Tāpēc, es domāju, ka nav obligāti mācēt rīkles dziedāšanu, bet, no otras puses, iekšējo rezonatoru – deguna, mutes, rīkles – atvēršana palīdz labāk sajust skaņu vibrācijas atspoguļojumus ķermenī. Tā ir laba profilakse saaukstēšanās gadījumos, jo gļotāda, kurā uzkrājas baktērijas, ir "sausā un vēdinātā" stāvoklī. Dziedāšanas laikā ķermenī notiek siltuma un aukstuma "iekšējo vēju" balansēšana, no kā domas kļūst mierīgākas. No šamaniskā viedokļa, ar radīto vibrāciju mēs "modinām lāci" – punktu, kas savieno galvaskausu ar mugurkaulu. Tas ir mūsu senču spēks. Esat ievērojuši? Kāpēc mēs kliedzam no sajūsmas, kad mums ir ļoti labi, kā arī gaudojam, kad mums ir slikti? Šādi ķermenis mūs sauc pie senčiem. Tādējādi rīkles skaņas palielina mūsu pārvarēšanas spēku, kas arī ir mūsu senču spēks.

– Ko sievietei dod rīkles transa elpošana?

Pirmkārt, katra sieviete dzemdībās jau izmanto šo metodi, tikai nesauc to šādā vārdā. Ar visiem dabas spēkiem viņa palīdz savam bērnam piedzimt. No otras puses, rīkles sēkšana ir Arktikas pamatiedzīvotāju, kuri saglabājuši seno elpošanas veidu, tradicionālā dziedāšana.
Šai praksei piemīt totēmisks raksturs, ziemeļbriežu audzētāji pielūdza briežu horkanyu (orkānu) un sarunājās "briežu mēlē". Tā elpoja tēviņi, kad aplidoja skaistās briežu mātītes.

Šo dziedāšanas stilu senās Āzijas tautās sauc pitčgejnin – kakla sēkšana. Piemēram, inuītu dziedāšanas stils palīdz centrēties (saglabāt centru) haotiskajā realitātē, māca neatlaidību un apņēmību. Čanga stils, ar kuru mēs pabeigsim tikšanos, veicinās dziļu attīrīšanos, kurā katrs pats nolems, kas ir un kas nav nepieciešams.

– Kādas sievietes dzīves sfēras šī prakse ietekmē?

Ikvienas sievietes personīgajā dzīvē ir neskaidru izsauksmes vārdu arsenāls. Ar kādu skaņu mēs no rīta staipāmies? Ar murrāšanu mēs ielienam vīrietim azotē un ērti iekārtojamies. Mēs joprojām esam zīdītāji, divkājainas radības, un daļēji neapzināti izmantojam dzīvnieki saziņas valodu. Caur elpošanas tehniku ​mēs pieskaramies savam totēma spēkam, savām dziļajām saknēm, un tas pats par sevi ir rezerves stāvoklis un ietekmē dažādas dzīves daļas.

No šamaniskā viedokļa, ar radīto vibrāciju mēs "modinām lāci" – punktu, kas savieno galvaskausu ar mugurkaulu. Tas ir mūsu senču spēks.
Šončalai Hovenmei

Piemēram, ja sākot jaunu projektu, jūs vajā neveiksmes, tas nozīmē, ka jūsu vārdos ir jūtama neizlēmība un nedrošība. Jūs varat to nesajust, uzskatīt, ka tas ir jūsu projekts, būt tajā vairāk nekā pārliecināts. Tomēr kaut kas nesanāk. Cilvēkam ar pārliecinātu balsi citi vairāk uzticas. Ar iekšējo rezonatoru atvēršanas praksēm mēs iemācīsimies būt pārliecināti.

– Vai ar šīm praksēm varu nodarboties pati – mājās?

Tas ir prieks manai sirdij, ja pēc nodarbībām kāds sāk veltīt rīkles dziedāšanai vismaz minūti dienā.

Parasti es to mājās daru, kad, piemēram, gatavoju maltīti.

Es ļoti ieteiktu nedziedāt ar rīkli vai šādi elpot, vadot auto, jo uzmanība samazinās un tas ir nepieņemami uz ceļa. Bet, ja jūs stāvat uz kalna, pludmalē vai mežā, mute pati atveras, lai dziedātu. Tādēļ, lai mazinātu spriedzi, labāk ir atrast klusu vietu, kur nav ziņkārīgu acu.

Bet arī mājās ir labi. Iespējams, ka jūsu skaņas sadzirdēs tuvinieki, jūsu bērni. Nav izslēgts, ka bērns sākumā tikai klausīties, un pēc tam vēlēsies atkārtot. Tādā veidā jūs varat palīdzēt viņam un stiprināt ģimenes saites. Kopīga rīkles dziedāšana dod lielas perspektīvas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!