Aizmirstas vērtības godināšana – kaņepju audzētāji Burtnieku novadā

Aizmirstas vērtības godināšana – kaņepju audzētāji Burtnieku novadā
Foto: Privātais arhīvs

Kā saka, vēlreiz divriteni neizgudrosi, taču var pievērsties lietām, kas ir aizmirstas vai nepelnīti novārtā atstātas. Tā nu kādi uzņēmīgi cilvēki pirms dažiem gadiem sākuši nopietnāk pievērsties kaņepju audzēšanai, kas, kā izrādās, ir pat ļoti pateicīga kultūra mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Kā tās audzēt pašu dārzā un ar kādām grūtībām jāsaskaras, stāsta z/s ''Adzelvieši'' čaklā darba darītāji.

Kaņepes Adzelviešu sētā augušas vienmēr, taču tā nopietnāk kultūrai pievērsušies deviņdesmito gadu sākumā, kad zemnieki atguva saimniecības. Jānis un Dzidra Grīnbergi pēc izglītības ir agronomi, audzēja dažādus graudaugus, kartupeļus. Jāņa ideja nopietnāk audzēt kaņepes nāca pēkšņi, pēc kāda radio raidījuma noklausīšanās, kur arī dziedāja dziesmas par kaņepēm. Šis senču gardums likās sen aizmirsts un no jauna godā ceļams, stāsta saimnieka Jāņa meita Agnese Cīrule, kas arī palīdz ģimenes uzņēmumā ar kaņepju audzēšanu.

No ieceres sākt nopietnāk audzēt šo kultūru līdz šim brīdim viss attīstījies jau tik tālu, ka nu kaņepes Burtnieku novada saimniecībā aug jau 10 hektāru platībā. Raža atkarīga no laikapstākļiem, taču aptuveni tie ir 300-500 kg no hektāra. Vaicājot saimniecības pārstāvei, vai kaņepēm ir vairākas šķirnes, izrādās, Latvijā ir ap 10 vai pat vairāk. Vēl interesantāk, tieši šajā saimniecībā audzē šķirni "Adzelvieši", kas ir iekļauta Latvijas šķirņu reģistrā (šķirnes izveidotājs LLU agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu filiāle), taču tā nav sertificēta atbilstoši Eiropas regulu prasībām (pašlaik neviena Latvijas kaņepju šķirne nav sertificēta).

Tie, kas vēl tā īsti nepazīst kaņepi, nu tiks apskaidroti. Kaņepes ir divmāju lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām un tām raksturīgas pielapes, sīki un iezaļgani viendzimuma ziedi, kas sakopoti vīrišķajās ziedkopās (skarās) un sievišķajās ziedkopās (galviņās vai vārpskarās).

Aizmirstas vērtības godināšana – kaņepju audzētāji Burtnieku novadā
Foto: Privātais arhīvs

Kā jau jebkuros lauku darbos, arī šajos neiztikt bez grūtībām. Grūtākais posms saistīts tieši ar ražas vākšanu. Kaņepes kuļ ar labības kombainu, un ja tās ir pārāk garas, ir risks, ka pāraugusī šķiedra aplieksies ap rotējošām detaļām un raus klāt nākamās, izraisot kombaina aizdegšanos. Kulšanu apgrūtina arī šķiedras, kas aptinās ap tītavām, tāpēc tās katrreiz ar rokām jāattīra, par sarežģīto procesu stāsta kaņepju audzētāji.

Kaņepju audzēšana pašu dārzā

Ja kaņepju audzēšana ir ieintriģējusi, ieklausies audzētāju pieredzē. Ikviens var audzēt kaņepes savā dārziņā un tas nav arī jāreģistrē, ar nosacījumu, ka tās neaug siltumnīcā. Kāpēc tā? Izrādās, audzējot tās siltumnīcā, kaņepēs ir paaugstināts narkotisko vielu – tetrahidrokanabiola (THC) – saturs.

Kaņepju pazinēji stāsta, ka kaņepes jāsēj no 10. līdz 15. maijam, kad augsne iesilusi līdz +7 līdz +10 °C temperatūrai un vairs nav lielu salnu. Tās jāsēj labā zemē, turklāt visai biezi, lai neizaug ļoti milzīgas un nesazaro kuplas. Vislabāk kaņepes aug labi drenētās, iekoptās smilšmāla augsnēs. Neder blīvas māla augsnes, kur augu saknēm ir grūti elpot un attīstīties. Svarīgi arī, lai lauks nebūtu piesārņots ar nezālēm.

Sējot jāņem vērā 15 cm attālums rindu no rindas. Izsējas norma atkarīga no tā, cik lielus augus vēlas izaudzēt. Starp citu, vēl viens labs iemesls, kāpēc audzēt kaņepes – tās aizbaida dārza kaitēkļus, tāpēc var sēt arī blakus citām kultūrām. Raža jānovāc septembra beigās.

Aizmirstas vērtības godināšana – kaņepju audzētāji Burtnieku novadā
Foto: Privātais arhīvs

Runājot par lielākajām grūtībām, audzējot kaņepes, problēma esot zvirbuļi, kas pat ļoti vēlas paniekoties ar izaudzēto labumu, tāpēc ieteicams tās apsegt ar aizsargtīklu vai arī samierināties ar ražas dalīšanu. ''Esam novērojuši, ka ziemā, barojot putnus, piedāvājot divas barības – speķi un kaņepju sēklas, pirmās tiek apēstas tieši kaņepju sēklas,'' pieredzē dalās Agnese. Apmēram četru mēnešu laikā pēc sadīgšanas (parasti no augusta beigām līdz septembra beigām) ienākas sēklas brūnā krāsā, un tad tās var novākt.

Tā kā šī ģimenes saimniecība ir visai pieredzējusi kaņepju audzēšanā, zina teikt – lai tās pārlieku neizstieptos garumā, bet pagūtu nobriest, tām nav vajadzība pēc papildu mēslojuma.

Kaņepes ir eļļas augs, kas ir ļoti uzņēmīgs pret smakām un garšām, tādēļ, lai iegūtu labas sēklas pārtikai, tās rūpīgi jāizžāvē, jāuzglabā, un jānosargā no grauzējiem.

Kaņepju izmantojums

Tā kā kaņepju audzētāji noteikti arī paši par ieradumu radījuši kaņepju lietošanu, iztaujāju, kā tad pēc iespējas gardāk tās baudīt. Agnese stāsta, ka paši visbiežāk kaņepju aizdaru liekot uz sviestmaizes, bet bērni vairāk iecienījuši kaņepju sēkliņas vai aizdaru ēst ar karoti pat bez maizes. Gardas uzkodas sanākot, ja kaņepju aizdaru samaļ kopā ar krēmsieru, pasniedz uz sāļiem krekeriem vai rupjmaizi. Samaļot kaņepes kopā ar žāvētu cauraudzi, sanāks gards un spēcinošs smēriņš. Savukārt kaņepju eļļu varot lietot ar visiem svaigajiem salātiem un jo īpaši labi vinegretā. Kaņepes labi garšo arī ar medu – apsmērē baltmaizes šķēli ar sviestu, uzber smalki samaltās kaņepes un pārlej ar medu. Medus lieliski izcels kaņepju garšu!

Source info

DELFI Tavs Dārzs


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Tavs Dārzs iesaka