Salaspils botāniskajā dārzā īpašs notikums – uzziedējusi zarainā agave

Salaspils botāniskajā dārzā īpašs notikums – uzziedējusi zarainā agave
Foto: Publicitātes foto

Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā pirmie ziedi atvērušies zarainajai agavei (Agave braceana). Tā uzziedējusi 12 gadu vecumā, diemžēl pirmo un pēdējo reizi, jo noziedējušās lapu rozetes pēc noziedēšanas aiziet bojā.

Zarainā agave savvaļā sastopama Bahamu salās, tā ir īsta karstasinīga siltumu un sauli mīloša dienvidniece, tādēļ ļoti izturīga pret karstumu un sausumu. Parasti agavēm ziedkopa izaug apmēram septiņas reizes garāka par lapu rozeti, no kuras tā izveidojas. Tā kā dažām agavēm lapu rozete sasniedz 2-3 metru augstumu, var iedomāties, kādas milzīgas ziedkopas no tām izaug! Tā arī notiek subtropu un tropu zemēs, kur agaves aug savvaļā vai āra apstādījumos.

Nacionālā botāniskā dārza agave gan nav tik liela, tāpēc tai pilnīgi pietiek vietas zem sešu metru augstā oranžērijas jumta. Nacionālā botāniskā dārza kolekcijā ir vairāk nekā 30 agavju sugas. Oranžērijā var aplūkot arī pirms pāris gadiem noziedējušas agaves ziedkopu, kura joprojām nav sakaltusi, dodot cerības, ka tai var attīstīties vēl kāda sānu rozete, skaidro oranžērijas vadītāja Zane Purne.

Katra agaves lapu rozete zied tikai vienu reizi savā mūžā. Gadu skaits, kad uzziedēs nebrīvē audzēta agave, ir atkarīgs no konkrētas sugas indivīda. (2016. gadā NBD uzziedēja 32 gadus veca agave). Pēc noziedēšanas un sēklu nogatavošanās zieds nokalst, augs pirms ziedēšanas, ziedēšanas laikā vai pēc noziedēšanas izveido jaunas lapu rozetes, kuras ar laiku kļūs par tikpat krāšņas, kāds bija vecākaugs. Pasaulē ir zināmas apmēram 200 agavju sugas, kas ir izplatītas Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā.

Salaspils botāniskajā dārzā īpašs notikums – uzziedējusi zarainā agave
Foto: Publicitātes foto

Kaut arī agaves ir sauso stepju vai tuksnešu augi, dažas sugas ir diezgan izturīgas un kādu laiku var paciest arī vēsumu, kad temperatūra noslīd zem 0 grādu atzīmes.

Agaves stingri ģeometriski precīzi izkārtotās lapu rozetes padarījušas šo kultūru par goda vietā ceļamu gan zemēs ar siltu klimatu, stādot skaisto un simetrisko agaves rozeti tepiķdobes pašā vidū. Tur, kur klimats bargāks, agavi uz vasaru ieraka zemē ar visu podu, ziemā to pārceļot siltumā.

Daudzas agaves sugas izsenis izmantotas saimniecībā: nosmailinātās kaula cietās lapu smailes Centrālamerikā izmantotas par adatām, lapu šķiedras – virvēm un rupjiem audumiem, no citām sugām iegūst saldo sulu, kuru izmanto gan sīrupa ražošanai ēdiena saldināšanai, gan, raudzējot tā ir izejviela tekilas un citu alkoholisku dzērienu ražošanai. Dažām agavju sugām piemīt arī ārstnieciskas īpašības.

Source info

DELFI Tavs Dārzs


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Tavs Dārzs iesaka