Pacietīgās ēnmīles hostas – kādas izvēlēties un kā izaudzēt

Pacietīgās ēnmīles hostas – kādas izvēlēties un kā izaudzēt
Foto: Shutterstock

Ne visiem dārziņi ir aplaimoti ar saules staru apspīdēšanu, un tādos gadījumos augu izvēle ir pat krietni ierobežotāka. Ēnainu vietu populārākais augs noteikti varētu būt hosta, kas arī ir pirmais, kas nāk prātā, ko varētu iestādīt reti saules apspīdētā vietā. Kāds ir hostu piedāvājums un kādas audzēšanas prasības tās vieno, uzzini turpinājumā.

Hostas tik tiešām ir unikāls augs ar to, ka savu krāšņumu atrādīs vien tad, ja būs pietiekami izjutušas ēnu. Turklāt ar katru gadu hostas tikai pieņemsies savā dailē, jo tās ir ilgmūžīgas puķes ar tieksmi katru gadu kļūt par arvien skaistākām dārza rotām, un tās labi augs vienā vietā pat bez pārstādīšanas. Hostu lapas ir sakārtotas rozetē, to forma lancetiska vai plata sirdsveida. Ziedi hostām ir zvanveida, vienpusējā ķekarā un to krāsa parasti ir violeta vai balta.

Skaistajām hostām nepieciešama auglīga, vidēji smaga un mitra augsne ar labu drenāžu. Ja augsne būs papildināta ar kūtsmēsliem vai komposta piedevu, tās augs jo īpaši bagātīgi. Taču hostām derēs ne tikai pilnībā noēnota vieta, arī pusēnā un saulē šīs ziemcietes augs labi. Kas attiecas uz piemērotāko vietu stādīšanai, jāņem vērā arī auga lielums. Nelielai hostai daudz vietas nevajadzēs, taču jau lielai jārok gan metru plata, gan pusmetru dziļa stādāmbedre. Tāpat ņem vērā attālumus starp hostām – mazākās var droši stādīt vienu otrai tuvāk, bet lielās labāk ar metra distanci.

Ēnmīles stādīt var gan pavasarī, gan vasaras otrajā pusē, lai tās pagūtu iesakņoties. Stādot vasarā, jāpievērš pastiprināta uzmanība laistīšanai. Ja prāto, ko gan varētu stādīt līdzās hostām, tad tām patiks būt ziemciešu kompānijā, tāpat arī dienziedes un Sibīrijas īrisi labprāt augs blakus. Pavairot hostas var ar ceru dalīšanu.

Pacietīgās ēnmīles hostas – kādas izvēlēties un kā izaudzēt
Foto: Shutterstock

Hostu dažādība

Baltmalu hosta. Šai hostai raksturīgi 35-40 cm augsti ziedneši, lapojums 10-20 cm augsts, savukārt lapas ir plati lancetiskas, ar šauru, baltu apmali. Ziedi ir zili violetā krāsā un zied augustā, septembrī.

Cirtainā hosta. Šī, salīdzinājumā ar citām hostām, ir lēnaudzīga, bet ar laiku izveido blīvu ceru. Lapas ir olveida ar sirdsveida pamatu, gari nosmaiļotas, ar īsu kātu. Lapām abas puses ir sulīgi zaļas, bet virspuse matēta, apakšpuse spīdīga. Lapu malas ir viļņainas, ziedi violeti, kas sevi atrāda augustā. Ziedu šai hostai ir maz, tāpēc to vairāk izvēlas krāšņo lapu dēļ.

Dižā hosta. Šī hosta var sasniegt pat 90 cm augstumu, savukārt lapojums var būt 50 cm augsts. Lapu kāti ir gari un ar dziļu rievu. Lapas gareni sirdsveida, ar viļņveida malu, tumši zaļu virspusi, viegli spīdīgu apakšu. Ziedu ķekars šīm hostām ir garš un galotnē blīvs. Zied jūlijā ar gaiši violetiem ziediem.

Forčuna hosta. Ziedneši šīm hostām sasniedz 50 cm augstumu, bet lapas 20-30 cm augstumu. Lapas ir zaļas, sirdsveida, ar nelielu apsarmi, kāts ar dziļu rievu un spārnots. Ziedkopa raksturīga īsa, bet ar daudz ziediem. Augustā parādās gaiši violeti ziedi, ar šaurām apziedņa lapām. Forčuna hostai sastopamas šķirnes ar dažādu krāsu lapām – dzelteni baltām, ar šauru, zaļu malu un pat ar pavasarī dzeltenām lapām, ar zaļu malu.

Zībolda hosta. Šīm hostām ziedneši paceļas 70-75 cm augstumā, lapojums ir 40-50 cm augsts. Lapas raksturīgas lielas, iegareni sirdsveida, pelēki zaļas, virspusē ar nelielu, zilganu apsarmi. Ziedkopa ir īsa, ar gaiši violetiem ziediem, kas parādās jūlijā un augustā.

Viļņainā hosta. Ziedneši sasniedz 60-65 cm augstumu, lapas izaug 30-40 cm augstas, ovāli lancetiskas, ļoti viļņainas, ar zaļu malu un baltu, nevienmērīgu joslu vidū. Ziedi redzami jūlijā un augustā gaiši violeti.

Tumšziedu hosta. Hosta ar 70-100 cm gariem ziednešiem, 40-50 cm augstu lapojumu. Lapas ir lielas, plati sirdsveida, īsi nosmaiļotas, tumši zaļas, ar ļoti spīdīgu apakšu. Lapu kāti izteikti īsi, ar platu rievu. Ziednesis ir spēcīgs, bez lapām. Ziedkopa gara, skraja, bet tumši violetie ziedi parādās jūlijā, augustā. Apziedņa lapas pie pamatnes veido šauru stobru, kurš strauji paplašinās zvanveidā.

Raksta tapšanā izmantota grāmata ''Dārza puķes'' (Izd.Avots, Rīga 1980).

Source info

DELFI Tavs Dārzs


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti


Tavs Dārzs iesaka
07fff40b5dd495aca2ac4e1c3fbc60aa.orphus