Kuri dārza kaitnieki bijuši aktīvākie pagājušajā nedēļā? Valsts augu aizsardzības dienesta speciālistu apkopotā informācija par situāciju Latvijas dārzos no 1. līdz 7.septembrim.

Tomātu augļu brūnā puve jeb fitoftora. Vēsais un mitrais laiks veicinājis tomātu augļu brūnās puves strauju attīstību. Tiek bojātas lapas, stublāji un paši augļi. Ja brūnganie plankumi sāk parādīties uz stublājiem un lapām, ieteicams zaļos tomātus pēc iespējas ātrāk novākt un nolikt uz palodzes gatavoties. Ja tie paliks uz inficētajiem augiem, arī tiks inficēti un sāks bojāties pirms būs paspējuši nogatavoties.

Miltrasas. Uz krāšņumaugu lapām turpina izplatīties īstā miltrasa.

Pelēkā puve bojā kāpostu galviņas, tomātus siltumnīcās un citus dārzeņus.

Gliemeži. Dārzā arvien vairāk atrodamas gliemežu sacaurumotas augu lapas. Sastopami gan kailgliemeži, gan tie, kas ar mājiņām.

Augļu puves. Ābeļu un bumbieru zaros un apdobēs bieži manāmi puvušie augļi.

Slapjā dārzeņu puve dārzeņu dobēs un kartupeļu ražā bieži sastopama.

Burkānu muša. Ja burkānu vagā izdodas pamanīt lakstus ar violetu nokrāsu, ļoti iespējams, ka sakni bojājis burkānu mušas kāpurs. Šādi burkāni sapūs paši pirmie. Savukārt kāpurs, kurš kopā ar burkāniem nonācis pagrabā, turpinās savu postīgo darbību un bojās vēl neskartos.

Sīpolaugu sakņu un pamatnes puves. Novācot sīpolu ražu rūpīgi, jāapskata sīpola pamatne un vieta, kur bijis laksts. Šajās vietās visbiežāk parādās sīpolaugu izplatītāko puvju pazīmes.

Krustziežu sausplankumainība. Uz kāpostu lapām ļoti bieži sastopami sausplankumainībai raksturīgie melnie plankumi. Ap plankumiem veidojas dzeltenas apmales, stipras infekcijas rezultātā lapas nodzeltē un pūst.

Kāpostu un rāceņu balteņi. Neskatoties uz vēsajiem laika apstākļiem, balteņi turpina lidot. Vēl iespējami to kāpuru bojājumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!