Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
13. Oktobris  | 1954

1954. gads: Pasaule lasa 'Gredzenu pavēlnieku', Rīgā sāk strādāt Latvijas Televīzija

Spilves lidostas jaunā ēka

4. aprīļa naktī Vecliepājas dzīvojamo namu kvartālā nogāzās reaktīvā kara lidmašīna. Bojā gāja septiņi cilvēki, viena divstāvu māja sagruva, vairākas aizdegās. Savukārt Spilves lidostā, kas tolaik bija galvenais Rīgas lidlauks, atklāja jauno lidostas ēku. Novembrī sāka raidīt Latvijas Televīzija, paralēli tapa televīzijas komplekss Āgenskalnā.

Septembrī 12 Eiropas valstis dibināja Eiropas kodolpētījumu organizāciju, plašāk pazīstamu ar abreviatūru CERN

Džons Ronalds Rūels Tolkīns. Foto: Vida Press

Septembrī 12 Eiropas valstis dibināja Eiropas kodolpētījumu organizāciju, plašāk pazīstamu ar abreviatūru CERN (Conseil européen pour la recherche nucléaire). Tās galvenā darbības joma ir elementārdaļiņu fizikas pētījumi.

Tika publicētas pirmās divas grāmatas “Gredzenu pavēlnieka” sāgā – “Gredzenu brālība” un “Divi torņi”. Grāmatu autors – Džons Ronalds Rūels Tolkīns – pie šī darba strādāja jau kopš 30. gadiem (kā pirmā tapa grāmata “Hobits”).

Uzņēmums “Texas Instruments” laida klajā pirmo portatīvo radiouztvērēju. Nāca klajā kinofilma “Septiņi samuraji” (režisors Akira Kurosava), kas ieguva “Zelta lauvu” Venēcijas kinofestivālā. Astoņus “Oskarus” un kopumā 13 nominācijas ieguva Freda Cinemana filma “No šejienes līdz bezgalībai” (“From Here to Eternity”).

"Prieks" un "laime", ko atnesa padomju karavīri

“Padomju Jaunatne” šajā dienā raksta par Rīgas atbrīvošanu pirms desmit gadiem un laimības pilno dzīvi, kas galvaspilsētā iestājusies padomju varas laikos.

“13. oktobris rīdziniekiem un Rīgas jaunatnei ir priecīga uzvaras diena. Pirms 10 gadiem republikas galvaspilsētā iesoļoja Padomju Armijas daļas, atnesot brīvību, laimi un prieku. Beidzās varmācības un tumsības nakts, pār Daugavu uzausa gaišs, saulains rīts. Toreiz tāpat kā šodien Rīgu klāja rudens lapu zelts, tikai līdzās tam bija redzamas neseno kauju pēdas. Daudz posta aiz sevis bija atstājis ienaidnieks – pussagrautu pilsētu bez ūdens, gaismas, siltuma, bet cilvēku sirdīs vēl arī sāpes par cietumos nomocītajiem un tālumā aizvestajiem tuviniekiem, draugiem. Posts bija nodarīts neaptverams – hitleriskie noziedznieki tālu pārspēja tās ļaundarības, ko 13. gadsimtā pastrādāja vācu bruņinieki, iebrukdami Baltijā. (..)

Padomju armijas propagandas plakāts. Foto: Vida Press

Kas sirmo Rīgu padarījis jaunu un krāšņu? Kas tas par spēku, kas Rīgu tik īsā laikā – 10 gados – pacēla no drupām? Atbilde ir īsa un skaidra: tā ir darbaļaužu vara, tie ir padomju cilvēki, kas dzīvo un strādā mieram un komunismam. Tikai pašaizliedzīgais darbs un Dzimtenes mīlestība pārvērta Rīgu par krāšņu, ziedošu pilsētu. Šodien Rīgas mastos plīvo sarkanie karogi, ielās skan dziesmas, dzirdamas priecīgas sarunas.”

Arī avīze “Padomju Students” šajā dienā sumina padomju varu, kas nesusi “cerību piepildījumu” tūkstošiem Rīgas jauniešu.

“(..) padomju vara plaši atvēra skolu durvis un aicināja jaunatni nopietni ķerties pie mācībām. Taču fašistu cirstās brūces, okupācijas pēdas un postījumus tūlīt vienā mirklī likvidēt nevarēja. Bija vajadzīgs ne mazums pūļu, lai atjaunotu normālu mācību procesu Latvijas Valsts universitātē. (..) Pirmajos mēnešos mēs, pirmā kursa studenti, nezinājām īsti, kādas lekcijas apmeklēt. Jo stabila lekciju plāna nebija. Dažreiz pie fakultātes dēļa studentu grupa noturēja apspriedi, kurp iet. Vai uz “Jūtu dzīves psicholoģiju”, ko lasīja kāds agrāk pazīstams profesors, vai uz “Franču literatūras dekadentu darbu iztirzājumu”?

Vienīgais, kas mums bija skaidrs, ka jāiet uz marksisma–ļeņinisma lekcijām un semināriem, jo tur veidoja mūsu pasaules uzskatu un dzīves izpratni.”

Draudzība ar Ķīnu

Žurnāls “Zvaigzne” 1. oktobrī sveic komunistisko Ķīnas Tautas Republiku dzimšanas dienā.

Žurnāla "Zvaigzne" vāks, 1954. gads

“Sena ķīniešu tautas paruna saka: ja visa tauta uzreiz nopūšas, saceļas vētra, bet, ja visa tauta atliec plecus, notrīc zeme. Taču tas, kas notiek mūsu dienās Ķīnā, ir varenāks par visstiprāko vētru, spēcīgāks par jebkuru zemestrīci. Tā ir sešsimt miljonu tautas jaunā dzimšana. Ikvienas tautas vēsturē var rast tai neaizmirstamus un dārgus datumus. Bet ir arī tādas dienas, kuru nozīme tālu pārsniedz šauri nacionālus ietvarus. Pie šādām nozīmīgām dienām pieder arī 1949. gada 1. oktobris – Ķīnas Tautas Republikas nodibināšanas diena, kuru pamatoti līdzās Lielai Oktobra sociālistiskai revolūcijai un Uzvaras dienai uzskata par vienu no vislielākajiem lūzuma punktiem cilvēces tūkstošgadīgajā vēsturē. Radot savu tautas republiku un metot cilvēces likteņa svara kausos milzu teritoriju, vislielāko iedzīvotāju skaitu, neizsmeļamās dabas bagātības, politisko vienprātību, morālo ietekmi un militāro varenību, – ķīniešu tauta devusi neatsveramu ieguldījumu spēku samēru grozīšanā par labu cilvēces progresam, mieram, demokrātijai un sociālismam.”

Latviešu inženieri projektē infrastruktūras būves Kongo, Pakistānā, Norvēģijā

Žurnāls “Tehnikas Apskats” (izdevējs: Latviešu inženieru apvienība ārzemēs) 1. oktobra numurā stāsta par latviešiem, kas visā pasaulē vada vērienīgus projektēšanas darbus un būves.

“Būvinženieris Voldemārs J. Millers trīs gadus strādājis kā inženieris ceļu departamenta dienestā Etiopijā. Tagad viņam uzticēta 700 km gara autoceļa plānošanas virsvadība Beļģijas Kongo. Autoceļa trase stiepjas cauri plašiem mūža meža apgabaliem, pāri stepēm un šķērso daudzas lielas upes. Projektu, ieskaitot tiltus, paredz nobeigt 1955. g. beigās, un tad stāties pie jaunā ceļa būves. Millers kā atbildīgs ceļu un tiltu daļas ierēdnis saņem ļoti labu algu, brīvu, mēbelētu māju un auto. (..)

Mērnieks Kārlis Līcis jau vairāk kā 5 gadus strādā Colorado Springs pilsētas valdes dienestā, veicot mērījumus ūdens piegādes projektam, kas paredz ūdens piegādi pilsētai no 70 jūdžu attāluma, pārvarot kalnu grēdu. Šim nolūkam ūdens pievadcauruļu izvadīšanai cauri kalniem izbūvēti 3 tuneļi – 1,5; 1 un 1,25 jūdžu garumā. (..)

Būvinženieris Žanis Balodis 5 gadus nodzīvoja Zviedrijā, strādājot kādā betona konstrukciju projektēšanas birojā, pie kam visvairāk iznāca projektēt rūpniecības celtnes. Starp citu, projektējis ostas krastmalu Narvikā, Norvēģijā, kur iekrauj kuģos dzelzs rūdu no slavenajām zviedru Kirūnas raktuvēm.

Baloža Zviedrijā projektēto darinājumu kopvērtība ir ap 15 miljoni Zviedrijas kronu. Nu jau piekto gadu Balodis ir Austrālijā, sākumā strādājot valsts darbā, kur kopā ar būvinženieri E. Ģermāni uzprojektēja stiegrota betona labības elevatoru. (..)

Jānis Celms (beidzis Rīgas pilsētas techn.) pirms trijiem gadiem ieradās Kanādā un kopš šī laika strādā “H.G. Acres & Co Ltd.” pie spēkstaciju modeļu gatavošanas. Minētā firma ir viena no nedaudzām, kas, spēkstacijas projektējot, vispirms izgatavo modeļus, lai projektu varētu iespējami labāk pārbaudīt. Pēdējais modelis, pie kā Celms strādājis, ir spēkstacija Pakistānā. (..)

Profesors Dr. Ing. Eduards Jākobsons lielam latviešu būvinženieru skaitam ir pazīstams no studiju laikiem Latvijas Universitātē. Profesora vadībā ir izprojektēti un izbūvēti vairāk desmiti tilti, no tiem lielākā daļa stiegrotā betonā, bet ir arī koka un dzelzs konstrukcijas. Pie tiltu daļas profesors iekārtojis betontechnisko laboratoriju. Tiltu daļā strādā trīs latviešu inženieri un tautietis J. Grosbergs laboratorijā. Tūlīt pēc ierašanās Kanādā prof. Jakobsons kā viens no pirmajiem lika priekšā valdības iestādēm Otavā lietot tiltu būvēm iepriekš saspriegtu betonu. Viņš arī ieiet komisijā, kas izstrādā iepriekš saspriegta betona techniskos noteikumus, kas ir atbildīgs uzdevums, sevišķi ņemot vērā, ka šim būvveidam Kanādā trūkst vajadzīgo speciālistu un apmācītu strādnieku.”

Niklāvam Strunkem – 60

Zviedrijas latviešu laikraksts “Latvju Vārds” 15. oktobrī raksta par mākslinieka Niklāva Strunkes 60. dzimšanas dienu un publicē viņa draugu un cienītāju parakstītu veltījumu:

Niklāvs Strunke. Foto: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Privātkolekcija

“Mīļo Meistar, pienākusi diena, kad Tu no sešu gadu desmitu perspektīvas vari atskatīties uz aizvadīto mūža daļu. Liktenis Tev lēmis trauksmainu mūžu: būdams karavīra dēls, Tu esi cīnījies ne vien latviešu strēlnieku pulkos, bet arī mākslā ar sava gara ugunīm un zobenu. Kad mūsu izpostītā dzimtene iegāja jaunu valstu pulkā ar bārenes nabadzīgo vainagu, Tu biji viens no tiem, kas – Skalbes vārdiem runājot – kali rotas Latvijai, lai tās spīdētu tāli pāri robežām. Bēgļu skumjā laiva Tevi atvedusi šai ziemeļu pilsētā kopā ar daudziem citiem, lai Tu še turpinātu savu sūtību. Viss, ko Tu savā mūžā esi redzējis un pārdzīvojis, dziļi un vērīgi skatoties savā un latviešu tautas dvēselē, mums atklājies Tavas mākslas krāsās un tēlos – tā ir Tava pasaule, kur Tu esi valdnieks un radītājs, tā ir pasaule, ko Tev nekāda naidīga vara nevar atņemt. Dievs Tevi ir paaugstinājis, dodams Tev mākslinieka ģēniju un dziļas cilvēcības apskaidrotu sirdi. Latviešu tauta nevar Tevi šodien tā godināt, kā tas būtu noticis brīvā Latvijā.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948
1947 - 1938
1937 - 1928
1927-1918