Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
24. Septembris  | 1973

1973. gads: Dziesmu svētku simtgade, Imanta Kalniņa Ceturtā simfonija, vecāki netiek galā ar dēlu matiem

Foto: Jānis Valters Ezeriņš/F64

1973. gada 14. janvārī vairāk nekā miljons skatītāju visā pasaulē TV tiešraidē noskatījās Elvisa Preslija koncerta translāciju no Havaju salām.

Rīgas Kinostudijā 1973. gadā sākās darbs pie Raiņa lugas “Pūt, vējiņi!” ekranizējuma režisora Gunāra Pieša vadībā. Scenārija veidošanā iesaistījās arī Imants Ziedonis, komponists – Imants Kalniņš. Filma uz kinoekrāniem nonāca decembrī.

Astrīda Kairiša, Zanes lomas atveidotāja Rīgas kinostudijas spēlfilmā "Pūt, vējiņi!". Foto: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

21. martā, ar 7:5 uzvarot Saratovas “Kristālu”, Rīgas “Dinamo” hokejisti Viktora Tihonova vadībā izcīnīja tiesības nākamajā sezonā spēlēt Augstākajā līgā.

3. aprīlī tehnoloģiju uzņēmums “Motorola” demonstrēja pirmā portatīvā mobilā telefona prototipu.

4. aprīlī Ņujorkā, ASV, svinīgi tika atklāti Pasaules Tirdzniecības centra dvīņu torņi, bet 6. aprīlī – kosmosā palaista NASA starpplanētu zonde “Pioneer 11”. Tikai dažus mēnešus vēlāk – 25. jūlijā – kosmosā devās Padomju Savienības starpplanētu zonde “Mars-5”.

29. jūnijā tika pabeigti Rīgas Svētā Pētera baznīcas torņa atjaunošanas darbi.

XVI Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki. Foto: Jānis Valters Ezeriņš/F64

15.–22. jūlijā notika XVI Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, saukti arī par PSRS nodibināšanas 50. gadadienai un Dziesmu svētku simtgadei veltītajiem Padomju Latvijas Dziesmu un Deju svētkiem.

1973. gada martā Vjetnamu pameta pēdējais ASV karavīrs, taču jau oktobrī sākās nākamais konflikts – Jom Kipur karš, Ēģiptei un Sīrijai uzbrūkot Izraēlas okupētajai Sīnāja pussalai un Golānas augstienēm. 12. oktobrī ASV sāka operāciju “Nickel Grass”, lai pa gaisu apgādātu Izraēlu ar ieročiem. Atbildot uz ASV atbalstu Izraēlai, Saūda Arābija, Irāna, Irāka, AAE, Kuveita un Katara vienpusēji paaugstināja naftas cenu par 17%.

3. decembrī pirmoreiz vēsturē Zemi sasniedza Jupitera tuvplāna attēli, kurus uzņēma zonde “Pioneer 10”.

Maskava pieteic "stingro kursu"

“Laiks”, 26.09.1973.

Ženēvas konferencei sākoties, Maskava devusi jaunus tiklab saturā, kā formā nepārprotamus brīdinājumus rietumu pasaulei, ka tā nedomā maksāt par Eiropas jauno drošības sistēmu ar dzelzs aizkara novākšanu rietumu informācijas un ideju ieplūšanai padomju impērijā.

Foto: RIA Novosti/Scanpix/LETA

Iekšējā frontē tajā pašā laikā Kremlim jāturpina cīņa ar opozicionāru fronti. Cīņa par cilvēku dvēselēm un cenzūras sienas noārdīšanu turpinās, – raksta opozicionāre un rakstniece Lidija Čukovskaja. Brīvajai domai vēl grūti izlauzties cauri preses melu sienai. Taču pagrīdes literatūra savu spraugu tajā jau iesitusi. Partijas oficiozs “Pravda” šajā pašā cīņā par dvēselēm nācis  klajā ar jaunu ievadrakstu, kurā tie paši padomju cilvēki pamācīti, kā izturēties pret idejām, kas neatbilst oficiālai partijas līnijai. Padomju pilsonis nevar ieiet nekādā kompromisā par idejām un darbību, ko uzspiež kapitālistiskās ekspluatācijas sistēma, tās ideologi un politiķi, – raksta “Pravda”. Katru padomju cilvēku, kuram saglabājusies pašcieņa, dziļi aizvaino svešu reakcionāru ideju ievazāšana sociālistiskā iekārtā, izmantojot šim nolūkam dažus renegātus, kas aptraipa katra padomju patriota lielāko svētumu – viņa dzimtenes intereses.

Imanta Kalniņa Ceturtā

“Māksla”, Nr. 3 (01.07.1973.)

Arturs Grīnups raksta: “Imants Kalniņš nācis atklātībā ar ilgi gaidīto Ceturto simfoniju. Šai darbā visspilgtāk apkopojas, koncentrējas, sasniedz savu virsotni tās tendences – gan pozitīvās, gan arī pretrunīgās, kas lielā mērā raksturo visu Imanta Kalniņa jaunradi. Sabiedrības, it īpaši jaunatnes interese par šīs simfonijas pirmatskaņojumu bija visai saasināta.

Komponists Imants Kalniņš, 1975. gads. Foto: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs 

Autora neikdienišķais talants hipnotizē, liek sagaidīt arvien jaunas atklāsmes, neparastu tēlainību, īpatnus stilistiskos pavērsienus jau ierastajos daiļrades ceļos. To visu nepacietīgi gaida jaunākās simfoniskās mūzikas smagās nopietnības māktais klausītājs.

Imanta Kalniņa Ceturtā simfonija iet žanra demokratizācijas ceļus. Jaunā daiļdarba skaņu tēli iedarbojas tieši, jo tajos ar ļoti vienkāršiem līdzekļiem – labākā liecība par talanta spēku – kondensētas spriegas emocijas, kontrastiem bagātajā mūzikā vērpjas izteiksmes smalkuma apgaroti pavedieni, veras svarīgi, daudzveidīgi dvēseles izgaismojumi. Katrs no tiem ir dažāds, kvalitatīvi jauns un – viegli uztverams.”

Dēlu "lieta"

“Padomju Jaunatne”, Nr. 189 (25.09.1973.)

Avīzes “Padomju Jaunatne” lasītāju vēstulēs 1973. gada septembrī lasāms sašutums un uztraukums par jaunu vīriešu vēlmi audzēt garus matus.

"Dārgā redakcija! Griežos pie jums pēc padoma. Man ir 16 gadu vecs dēls. Nesen aizgājām uz miliciju izņemt viņam pasi, bet pasi neizdeva, teica, lai vispirms nogriežot matus. Jā, dēlu mati šodien ir vecāku vislielākā nelaime. Arī es ar savu dēlu esmu runājusi gan ar labu, gan ar ļaunu, bet mati tā arī paliek gari."

Arī todien, ejot no milicijas, viņš kategoriski atteicās nogriezt matus. Kad es viņam paskaidroju, ka pasi neizdos, arī ar to es neko nepanācu. Zinu, šinī jautājumā viņš mani neklausīs. Kad darbā sākām runāt par šo jautājumu, tās mammas, kam dēli ir sasnieguši tikai 5–6 gadu vecumu, mūs bargi nosoda. Viņas vai nu iedotu saviem dēliem miega zāles un gulošus nofrizētu, vai nelaistu pavisam dzīvoklī, kamēr nebūtu nogriezti mati. Lai tad iet, kurp acis rāda. Lūdzu, nepārprotiet – es negribu aizstāvēt dēlu, bet zinu tikai vienu – tā cīnoties kā šodien ar garajiem matiem, rezultātu nebūs. Pie mana dēla nāk draugi, kam ir izglītoti vecāki, un paši puikas stājas institūtos, bet mati ir vēl garāki nekā manam dēlam. Manas domas ir tādas – ja jau ir likums, ka nedrīkst staigāt ar gariem matiem, tad vajadzētu ņemt milicijai jauniešus taisni no ielas. Nogriezt matus, kā pienākas, un lai viņi valstij par to atstrādā savās brīvajās dienās. Daudzi vecāki par to būtu pateicīgi, un jaunieši redzētu, ka citas izejas nav, un paši ietu pie friziera. Bet šodien viņi pasaka: tāda likuma nav – nogriezt matus, un mēs, vecāki, netiekam galā ar saviem dēliem."

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918