Foto: Reuters/Scanpix

ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija gatavo ekonomiskās sankcijas, kas varētu tikt piemērotas Ukrainas amatpersonām un opozīcijas līderiem, ja vardarbība politiskās krīzes skartajā valstī saasināsies, trešdien atklāja avoti Kongresā.

Pasākumu detaļas vēl nav izstrādātas, bet nepieciešamības gadījumā tie var tikt ātri ieviesti, informēja avoti Kongresā.

Vašingtona jau anulējusi vīzas vairākiem Ukrainas pilsoņiem, kas saistīti ar vardarbību Kijevas protestos.

Obama pievērsās Ukrainai arī otrdien savā ikgadējā uzrunā Kongresam par stāvokli valstī, paužot atbalstu runas brīvībai.

ASV viceprezidents Džo Baidens jau vismaz trīs reizes ir runājis ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču un divi ASV senatori - Džons Makeins un Kriss Mērfijs - pagājušajā mēnesī devās uz Kijevu un uzrunāja demonstrantus.

ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja trešdien pieņēma rezolūciju, kurā visas Ukrainas krīzē iesaistītās puses aicinātas atturēties no vardarbības un sadarboties, lai panāktu miermīlīgu risinājumu.

"Situācija Ukrainā joprojām ir ļoti nepastāvīga (..). Mums jāpaliek iesaistītiem," norādīja Pārstāvju palātas loceklis Eliot Engelss.

Tomēr ASV likumdevēji un Obamas administrācijas amatpersonas norādīja, ka pēdējie notikumi Ukrainā ir iedrošinoši.

Jau vēstīts, ka Ukrainas parlaments otrdien atcēla protestus ierobežojošos likumus, kas lielā mērā bija vainojami situācijas eskalācijā un trešdien vēlu vakarā atbalstīja likumprojektu par masu protesta akciju dalībnieku amnestēšanu.

Tiesa, maz ticams, ka pēdējais solis nesīs būtisku progresu Ukrainas politiskās krīzes risināšanā, jo opozīcijas politiķi balsojumā nepiedalījās.

Opozīcijas partijas nav mierā ar likumprojektā iekļauto nosacījumu, ka arestētie protesta akciju dalībnieki tiks atbrīvoti tikai tad, ja protestētāji atbrīvos ieņemtās valdības ēkas.

Arī protestētāji Kijevas ielās pauda neapmierinātību ar šādu parlamenta soli.

Krīze Ukrainā aizsākās novembrī, kad prezidents Viktors Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES).

Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.

Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzēti vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā. Pēdējo dienu sadursmēs dzīvību zaudējuši četri aktīvisti.

Protestētāju grupas Kijevā ieņēmušas vairākas ministriju ēkas un uzbrukušas administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.

Otrdien demisionēja Ukrainas valdība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!