ASV prezidents Baraks Obama trešdien norādījis, ka Savienoto Valstu interesēs ir konstruktīvas attiecības ar Maskavu, taču atzina, ka tās ieguvušas sāncensības garu, Krievijas prezidenta krēslā atgriežoties Vladimiram Putinam.
"Domāju, ka Amerikas interesēs un pasaules interesēs ir tas, lai mūsu attiecības ar Krieviju būtu konstruktīvas. Tāda bija mana pieeja visas manas prezidentūras laikā," savā pēdējā preses konferencē pirms varas nodošanas savam pēctecim Donaldam Trampam atzina Obama.
Taču, kad 2012. gadā sākās Putina trešais prezidentūras termiņš, "pieaugošā antiamerikāniskā retorika" Vašingtonas un Maskavas attiecībām piešķīra "sāncensības garu", kas tās padarīja "daudz sarežģītākas", piebilda līdzšinējais Baltā nama saimnieks.
Viņš uzsvēra, ka jaunajai administrācijai jāatceras iemesls, kāpēc ASV vērsa sankcijas pret Krieviju – Maskavas iebrukums Ukrainā.
"Ir svarīgi, lai savienotās valstis nesajauc, kāpēc sankcijas tika ieviestas," norādīja Obama.
Pievēršoties Tuvajiem Austrumiem, Obama brīdināja savu pēcteci no "pēkšņās, vienpusējas rīcības" izraēliešu un palestīniešu konflikta jautājumā, acīmredzami norādot uz Trampa izteikto solījumu pārcelt ASV vēstniecību Izraēlā uz Jeruzalemi.
"Jaunievēlētajam prezidentam būs pašam sava politika, taču acīmredzami tā ir sprādzienbīstama vide," uzsvēra līdzšinējais prezidents, piebilstot, ka, pagātnes pieredze liecina – jebkura vienpusēja rīcība kādā delikātā jautājumā var likt tai eksplodēt.
Vienlaikus viņš atzina, ka brīdis, kad bija iespējams tā dēvētais divu valstu risinājums, šķiet, ir pagājis.
Obama norādīja, ka negaidītais Vašingtonas solis, neuzliekot veto ANO Drošības padomes rezolūcijai par ebreju apmetnēm okupētajās palestīniešu teritorijās, esot bijis mēģinājums "sist trauksmi", lai vērstu Izraēlas uzmanību uz to, ka situācija Tuvajos Austrumos pasliktinās, padarot divu valstu risinājumu par arvien neiespējamāku.
Savā pēdējā preses konferencē Obama arī pateicās presei par to, kā tā atspoguļojusi visus astoņus viņa prezidentūras gadus.
Viņš uzsvēra, ka ASV demokrātija ir atkarīga no brīvas preses un ka žurnālisti palīdz padarīt politiķus atbildīgus tautas priekšā.
Līdzšinējai prezidents atzina, ka žurnālistu fiziskā klātbūtne Baltajā namā esot palīdzējusi viņa administrācijai "strādāt labāk", un pauda cerību, ka mediji ar tādu pašu dedzību sekos arī jaunās administrācijas darbam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
