ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieks Bens Rodss paziņoja, ka Baltajam namam ir "uzticami" pierādījumi par šo masu iznīcināšanas ieroču pielietošanu. Vairākos ķīmiskajos uzbrukumos gājuši bojā 100 – 150 cilvēku, lēš Rodss.
"Prezidents skaidri norādīja, ka ķīmisko ieroču pielietošana vai to nodošana teroristu grupām ir ASV sarkanā līnija," BBC citē padomnieka paziņojumu.
"Mūsu izlūkošanai tagad ir augstas ticamības novērtējumi, ka Asada režīms Sīrijā mazos daudzumos ir pielietojis ķīmiskos ieročus. Prezidents teica, ka ķīmisko ieroču pielietošana mainītu viņa aprēķinus, un tā ir noticis," turpina Rodss.
Prezidents ir nolēmis palielināt palīdzību nemierniekiem, tai skaitā ar "militāro atbalstu", paziņoja padomnieks. Rodss gan atteicās sīkāk paskaidrot, kas domāts ar šo palīdzību, vien norādot, ka tai būs "atšķirīgs mērķis un mērogs tam, kas nodrošināts iepriekš".
Baltais nams cer, ka palīdzība stiprinās Sīrijas nemiernieku efektivitāti un leģitimitāti gan politiskā, gan militārā jomā. Labumus no palīdzības gūšot nemiernieku Augstākā militārā padome un opozīcijas Nacionālā koalīcija. Ir svarīgi strādāt ar šīm organizācijām, lai izolētu ekstrēmākos elementus, piemēram, grupējumu "Al Nusra", skaidro Rodss.
Obama iepriekš ir norādījis, ka netiek apsvērts scenārijs par "amerikāņu zābakiem uz Sīrijas zemes". Tāpat neesot pieņemts lēmums par lidojumu aizlieguma zonas noteikšanu virs Sīrijas, norāda Rodss. Par to, kā rīkoties, Baltais nams konsultēšoties ar Kongresu un sabiedrotajiem.
Baltā nama paziņojums nācis klajā laikā, kad arvien vairāk aug bažas par Libānas šiītu grupējuma "Hezbollah" un Irānas iesaistīšanos konfliktā Sīrijas valdības pusē. "Hezbollah" kaujinieki un režīma spēki pagājušajā nedēļā ieņēma nemiernieku kontrolēto un stratēģiski nozīmīgo Kusairas pilsētu. Pastāv bažas, ka prezidenta Bašara al Asada spēku nākamais mērķis ir ieņemt ziemeļu pilsētu Alepo, caur kuru iet svarīgi nemiernieku apgādes ceļi no Turcijas.
Trešdien apturēt Asada spēkus pirms tie ir ieņēmuši Alepo, aicināja Francija.
2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir vismaz 93 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānasatbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
