Prokremlisko kaujinieku kontrolētajā Ukrainas pilsētā Doņeckā, iezīmējot centienus radīt nostalģiju, izlikti trīs plakāti ar kādreizējā PSRS diktatora Josifa Staļina portretiem, vēsta laikraksts "The Guardian".

Plakāti uzstādīti pilsētas galvenajā laukumā. Tirāna attēlu papildina uzraksts: "Mūsu pusē ir taisnība, ienaidnieks tiks sakauts, uzvara būs mūsu!"

"Es domāju, ka Staļina portreti ir laba lieta. Tā ir mūsu vēsture un daudzi cilvēki ir aizmirsuši, ka viņš vispār eksistēja," laikraksts citē 22 gadus vecu vietējo studenti Jekaterīnu.

Plakātu izvietošana ir daļa no separātistu valdības veiktās padomju nostalģijas veicināšanas un parašu atjaunošanas, lai nostiprinātu savu Krievijas atbalstīto varu, secina "The Guardian".

Staļina represijas un līdz piecu miljonu ukraiņu nāve piespiedu kolektivizācijas rezultātā trīsdesmitajos gados netiek pieminēta, atzīmē medijs.

Pašpasludinātās "Doņeckas Tautas Republikas" (DTR) kaujinieku līderis Aleksandrs Zaharčenko tikmēr stāsta, ka nožēlo PSRS sabrukumu.

Foto: RIA Novosti/Scanpix

"Padomju Savienība bija varena valsts un tā bija liela kļūda, ka CIP [ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde] un citi slepenie dienesti to sagrāva," stāsta 39 gadus vecais Zaharčenko. "Eiropa un citas valstis bija sastingušas bailēs no mums," viņš papildina.

Eiropa un citas valstis bija sastingušas bailēs no mums.
Aleksandrs Zaharčenko

Staļina portreti ir izplatīta lieta kaujinieku pašpasludināto varasiestāžu amatpersonu kabinetos. DTR aizsardzības ministra vietnieks Eduarda Basurins, piemēram, uz sava formastērpa nēsā emblēmu ar Staļina profilu, norāda medijs.

Separātistu atjaunotais Staļina kults atgādina par laiku, kad Doņeckas nosaukums bija Staļino. Tā tika pārdēvēta sešdesmito gadu sākumā, kad toreizējais PSRS līderis Ņikita Hruščovs jau bija nosodījis Staļina kultu.

Tāda Staļina tēla izcelšana ir krasā pretstatā Kijevas valdības nostājai, kas maijā pieņēma likumu, kurš aizliedz padomju un nacistu simbolu izmantošanu. Likums paredz arī pārdēvēt ielas un apdzīvotās vietas, un nojaukt pieminekļus, kas slavina PSRS laikus.

Ukrainā jau ir nojaukta virkne PSRS vadoņa Vladimira Ļeņina pieminekļu.

Tikmēr DTR kultūras ministrs Aleksnadrs Pareckis to sauc par "vandālismu un barbarismu", bet Luhanskas kaujinieku līderis Igors Plotņickis brīdina par "morālo genocīdu".

Azovas jūras piekrastes pilsētā Novoazovskā separātisti pēc teritorijas sagrābšanas svinīgi atjaunoja Ļeņina pieminekli, atzīmē "The Guardian".

Par atgriešanos pie padomju pagātnes liecina arī paši "republiku" nosaukumi – "Doņeckas Tautas Republika" un "Luhanskas Tautas Republika" (LTR) atdarina PSRS satelītvalstu nosaukumus, kuros bija vārds "tautas", skaidro laikraksts.

LTR emblēmā ir sarkana zvaigzne un labības vārpas, kas arī ir raksturīgs PSRS republiku simbols. Separātisti pat mēģinot atjaunot pionieru kustību.

Kaujinieku drošības orgāns ir nosaukts par Valsts Drošības ministriju (MGB) – tā no 1946. līdz 1953. gadam sauca Staļina izlūkošanas dienestu.

Tāpat padomju modeli, kurā apsūdzētajam ir mazas cerības un attaisnojošu spriedumu, atdarina separātistu tiesu sistēma, turpina "The Guardian".

"Tas, ko mēs Doņeckā esam pārņēmuši, ir padomju prokuratūras modelis," stāsta par tiesu sistēmas pārveidi atbildīgais ierēdnis Andrejs Spivaks.

Tas, ko mēs Doņeckā esam pārņēmuši, ir padomju prokuratūras modelis.
Andrejs Spivaks

Tikmēr Doņeckā atvērta gleznu izstāde par godu PSRS varonim – paraugstrādniekam Aleksejam Stahanovam, kurš trīsdesmitajos gados ogļraktuvēs Luhanskā sasniedzis rekordlielus ieguves rādītājus.

Vēsturnieki mūsdienās Stahanova varoņdarbus gan uzskata par propagandas taktiku, lai veicinātu darba ražīgumu, norāda medijs.

Padomju ēras idealizēšana nāk komplektā ar režīma noziegumu noliegumu, kuri varētu kaitēt rožainajam pagātnes tēlam. Augustā Doņeckas promaskaviskās amatpersonas nolēma nojaukt trīsdesmito gadu bada upuru pieminekli.

Savukārt Doņeckas Valsts universitātē ir demontēts ukraiņu disidenta, dzejnieka un nacionālās kultūras aizstāvja Vasila Stusa piemineklis, informē "The Guardian".

Vēstīts, ka Ukraina pēdējo nepilnu divu gadu laikā ir piedzīvojusi dramatiskus notikumus. 2014. gada sākumā plašos tautas protestos tika gāzts prokremliskais prezidents Viktors Janukovičs.

Tam sekoja Krievijas spēku realizētā Krimas pussalas okupācija un aneksija, kā arī asiņainais karš Ukrainas austrumos, kur Kremļa atbalstītas un apbruņotas grupas sagrāba teritorijas, nodibinot tur Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas".

Konflikta laikā gājuši bojā vairāk nekā 8000 cilvēku, liecina ANO dati. Ukrainas amatpersonas ir ziņojušas par gandrīz 2000 kritušiem saviem karavīriem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!