Gaidāms, ka vēlētāju aktivitāte būs zema un lielu starptautisko novērotāju interesi referendums neizraisīs. Domājams, ka ekonomiskās krīzes nomāktie azerbaidžāņi ļaus Alijevam palielināt jau tā plašās pilnvaras, nobruģējot ceļu prezidentālai dinastijai.
Alijevs jūlijā izdeva dekrētu, aicinot rīkot referendumu par grozījumiem konstitūcijā, kas paredz izveidot divus jaunus posteņus - viceprezidentu un pirmo viceprezidentu. Iecelt šajos amatos un no tiem atbrīvot varēs pats prezidents. Rosinātie grozījumi arī paredz pagarināt prezidenta amata termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem, kā arī atcelt prasību prezidenta amata kandidātam būt vismaz 35 gadus vecam, bet deputāta amata kandidātam - vismaz 25 gadus vecam.
Opozīcija jau ir apsūdzējusi prezidentu par centieniem koncentrēt visu varu savās rokās un mēģinājumu nodrošināt, lai ar laiku viņa 18 gadus vecais dēls Heidars kļūst par prezidentu. Pretēji Heidara vecākajām māsām, kuras bijušas aktīvas sabiedriskajā dzīvē, par viņu pašu zināms tikai tas, ka 2010. gadā, būdams 12 gadus vecs, viņš par 40 miljoniem dolāru (35,6 miljoni eiro) iegādājies nekustamo īpašumu Dubaijā.
Starptautiskās organizācijas tikpat kā nav reaģējušas uz gaidāmo referendumu, izņemot Eiropas Padomes Parlamentāro Asambleju, kuras locekle ir Azerbaidžāna. EPPA paziņojusi, ka uz referendumu nosūtīs savus novērotājus. Cita Eiropas Padomes institūcija - Venēcijas komisija, kas atbild par konstitucionālajām tiesībām, - ir kritizējusi referendumā piedāvātos grozījumus, norādot, ka tie graus jau tā vājā parlamenta varu par labu prezidenta institūcijai. Komisija arī atzina, ka cilvēktiesību stāvoklis Azerbaidžānā ir nedrošs un paliek aizvien sliktāks. Turklāt pat grozījumu pieņemšanas gadījumā tiem vajadzētu stāties spēkā tikai pēc režīma maiņas. Tomēr gaidāms, ka Alijevs ieviesīs izmaiņas vēl savas varas laikā. Komisija arī uzsvēra, ka prezidenta amata termiņa pagarināšana nav attaisnojama, ņemot vērā jau tā plašās prezidenta pilnvaras.
Ilhams Alijevs Azerbaidžānas prezidenta amatā ir kopš 2003. gada, kad viņš mantoja varu no sava tēva Heidara Alijeva.
2013. gadā viņš pārliecinoši uzvarēja prezidenta vēlēšanās. Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) toreiz norādīja, ka vēlēšanās konstatētas nozīmīgas problēmas.
Referendumā 2009. gadā tika nolemts ļaut prezidentam balotēties uz neierobežotu skaitu termiņu, atceļot divu termiņu ierobežojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
