"Agresīvie" pasaules kiberspiegošanas spēlētāji Ķīna un Krievija turpinās mēģināt zagt ASV ražošanas un tehnoloģiju noslēpumus, brīdina ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija. Par to vēsta laikraksts "The Guardian".
"Mēs spriežam, ka Ķīnas un Krievijas valdības paliks agresīvas un spējīgas ASV sensitīvās ekonomiskās informācijas un tehnoloģiju vācējas, galvenokārt kibertelpā," teikts ziņojumā par plānu apkarot ASV tirdzniecības noslēpumu zādzības.
Ziņojums ir daļa no trešdien izziņotā plāna apkarot kiberdraudus. Jautājums kļuvis aktuāls pēc virknes atklājumu par datorspiegošanu. Ķīnā bāzēti hakeri mēģinājuši uzlauzt tādu mediju organizāciju kā "The New York Times" un "The Wall Street Journal", bet ASV kiberdrošības firma "Mandiant" apsūdzēja Šanhajā izvietotu Ķīnas militāro vienību gadiem veiktos kiberuzbrukumos vairāk nekā 140 amerikāņu kompānijām.
Tikmēr Ķīnas valdība visas apsūdzības noliedz un sauc tās par dziļi kļūdainām.
"Mandiant" savā ziņojumā atklāja, ka Ķīnas izlūkošanas dienesti, kā arī privātas kompānijas, bieži spiegošanā izmanto ASV dzīvojošus cilvēkus, kuriem ir ģimenes saites ar Ķīnu. Šie cilvēki, ja tiem kā darbiniekiem ir piekļuve korporatīvajiem tīkliem, zog komercnoslēpumus, izmantojot noņemamas datu ierīces vai e-pastu, secināja "Mandiant".
Obamas administrācijas iniciatīva arī paredz diplomātisku spiedienu, lai atturētu ārvalstis no intelektuālā īpašuma zādzības, kā arī veicināt labāku ASV kompāniju koordināciju, lai tās varētu uzlabot aizsardzību pret hakeriem. Tāpat paredzēts uzlabot pašmāju un citu valstu tiesībsargājošo iestāžu sadarbību.
Līdzās konkurējošo valstu draudiem ASV brīdina arī par interneta aktīvistu grupām, kas var nopludināt noslēpumus. Te pieminēta slavenā interneta vietne "Wikileaks". Vietnes pieminēšana augsta līmeņa valdības dokumentā, domājams, kļūs par argumentu tās dibinātāja Džuliana Asanža atbalstītājiem.
Asanžs slēpjas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai izvairītos no viņa izdošanas Zviedrijai, kur viņu vēlas nopratināt saistībā ar aizdomām par izvarošanu. Asanžs apgalvo, ka Zviedrija viņu izdos ASV, kur viņam draudētu mūža ieslodzījums vai nāvessods par slepenu dokumentu publiskošanu. Ekvadora ir paskaidrojusi, ka patvērumu Asanžam sniegusi tāpēc, ka viņa bažas uzskata par pamatotām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
