Tiekoties Katānijā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" ēkā, iestādes pārstāve Eva Monkure vairākkārt pievēršas Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera nesenajai runai par Eiropas Savienības stāvokli. Galvenais, kas attiecas uz viņas darbavietu – priekšlikums uzlabot Eiropas robežapsardzības spēkus.

"Ņemot vērā, ka šogad "Frontex" nolemts palielināt līdz 10 000 darbiniekiem, kuri varētu būt bruņoti un ar tiesībām īstenot deportācijas, vajadzētu palīdzēt valstīm īstenot uz imigrāciju attiecināto likumdošanu," septembrī sacīja Junkers. "Frontex" tas nozīmē, ka operācijās vairs nevajadzēs paļauties tikai uz dalībvalstu robežsargiem, bet būs arī savi robežsargi.

Kopš 2014. gada Itālijas krastos izkāpuši aptuveni 600 000 patvēruma meklētāji. Tagad, migrantu skaits ir būtisks mazāks, tomēr "Frontex" pārstāve, jautāta par tuvāko gadu prognozēm, atzīst, ka migrācijas spiediens nemazinās. "Ja paskatāmies uz Āfrikas demogrāfiju – ir daudz jaunu cilvēku un nav pietiekami daudz darbavietu. Viņi meklē iespējas, un Eiropa ir pāri Vidusjūrai. Nestabilitāte Tuvajos Austrumos un karš Sīrijā nepalīdz. Tāpēc mēs esam piesardzīgi," norāda Monkure.

Atpakaļsūtāmie jau pazuduši

Statistika liecina, ka pērn Itālijā visvairāk ieradās no Nigērijas. Pēc "Frontex" sniegtajām ziņām, aptuveni 60 000. Šogad pirmajā vietā ir tunisieši. Kā vieniem, tā otriem patvērumu Itālija piešķir reti, jo netiek uzskatīts, ka šajās valstīs iedzīvotāji tiek pakļauti tik lielām briesmām, ka nepieciešama aizsardzība.

Itālijai ir divpusējs līgums ar Tunisiju par ātru atgriešanu, un tunisiešus dzimtenē tā arī nogādā – uzreiz pēc ierašanās. Taču pavisam citādi ir ar nigēriešiem.

"Ja mēs, Itālija, ātri apstrādājam viņu patvēruma pieprasījumus, tad vairākums viņu arī ātri būtu jāatgriež viņu izcelsmes valstī. (..) Taču tā tas nenotiek šobrīd," skaidro Monkure. Iestādei labi sokas ar migrantu reģistrēšanu un tautības identifikāciju, pēc tam sazinās ar Nigērijas konsulārajām iestādēm, lai tās tautiešiem iegūtu ceļošanas dokumentus, jo bez tiem nevienu nevar atgriezt. Taču pēcāk nereti process ieilgst. Šie lēmumi par patvēruma piešķiršanu gan nav "Frontex" pārziņā.

"Šī procesa laikā migranti var aizbēgt, aizceļot uz citām valstīm, un kad beidzot lēmums (par patvēruma piešķiršanu) ir pieņemts – ļoti bieži negatīvs – mēs nezinām, kur šis cilvēks ir," paskaidro Monkure.

Proti, iespējams, patvēruma meklētājs jau devies uz citu valsti, kas nav grūti, jo Itālijā migranti dzīvo atvērta tipa nometnēs.

Sicīlijas pilsētā Palermo, viesojoties sociālajā centrā un bārā "Porco Rosso" (tulk. – "Sarkanā cūka"), kas sniedz atbalstu bēgļiem un sauc sevi par antifašistu organizāciju, izskan atziņa: ja tu esi šajā sistēmā, bieži ir ļoti grūti tikt deportētam un ļoti grūti arī pašam atgriezties mājās, pat, ja to vēlies. Centra klienti lielākoties ir no Āfrikas valstīm.

Lielākā problēma – patvēruma meklētāji var nometnēs atrasties tikai īsu laiku, līdz ar to daudzi pēc tam paliek bez pajumtes, ir grūtības atrast darbu, un, ja izdodas, bieži tas ir slikti apmaksāts un ekspluatējošs, saka Brodijs.

"Ik nedēļu pie mums nāk cilvēki, kuri vēlas mājās, bet, ja tev nav naudas un nav pases, tas ir ļoti sarežģīti. Starptautiskajā Migrācijas organizācijā var pieteikties projektā, kas apmaksā brīvprātīgu repatriāciju. Mēs arī iesniedzām pieprasījumu par pieciem cilvēkiem, un neviens šādu iespēju nesaņēma," saka organizācijas pārstāvis Ričards Brodijs un piebilst: vai nu nav dokumentu, vai arī tas aizņem pārāk ilgu laiku, piemēram, piecus mēnešus un patvēruma meklētāji jau devušies projām, piemēram, uz Franciju.

"Dzīvos teltīs dubļos"

Migrantiem ir arī vēl kāda iespēja, atzīst sociālajā centrā.

"Itālijai ir liela ekonomikas daļa bez līgumiem. Šie cilvēki strādā bez līgumiem, tie ir gadījuma darbi vai sezonāli darbi. Liela Sicīlijas lauksaimniecības daļa tiek iznesta uz to cilvēku pleciem, kuriem nav dokumenti. Arī tos smalkos tomātiņus audzē cilvēki, kuriem maksā 20 eiro par 12 stundu darba dienu. Tā ir šausmīga situācija," saka Brodijs un piebilst: esošā valdība jau runā par to, ka Itālijā, iespējams, ir pusmiljons cilvēku, kuriem nav tiesību te uzturēties.

"Bet cilvēki te ir iestrēguši," uzsver Brodijs.

Vairākas arodbiedrības cenšoties iestāties pret to, taču esot grūti organizēt cilvēkus, kuriem nav uzturēšanās atļauju. Piemēram, laukstrādnieki no Āfrikas rīkojuši lielas demonstrācijas, pieprasot ne tikai celt algas, bet arī tiesības uzsliet telti.

Kāpēc telti? Brodijs paskaidro, ka, piemēram, tuvāko mēnešu laikā migranti pulcēsies uz olīvu ražas novākšanu Kampobello di Madzāra ciematā, kas atrodas pusotras stundas brauciena attālumā no Palermo. "Viņi dzīvos teltīs dubļos," ainu ieskicē Brodijs un piebilst – šogad jau atkal vietējās iestādes paziņojušas, ka laukstrādnieki nedrīkstēs sliet savas teltis, jo pēc likuma darba devējiem ir jānodrošina, kur dzīvot.

Par šo ciematu pirms diviem gadiem vēstīja raksts britu laikrakstā "The Guardian", apmetni spilgti raksturojot ar vārdiem: "Jūs varat saost šo nometni vēl pirms te ierodaties" un tur notiekošo nosaucot par "migrantu ekspluatāciju Sicīlijā". Proti, teltis un arī kartona un plastikāta būdas celtas līdzās atkritumu čupām un olīvu birzīm, atsevišķi laukstrādnieki no Āfrikas teikuši, ka strādā vien par diviem eiro stundā bez līguma.

"Bet tie nav tikai laukstrādnieki, arī aprūpes nozarē strādā migranti, piemēram, jaunas sievietes aprūpē vecākus ļaudis. Bieži bez dokumentiem, Piemēram, parasta situācija: mājā tev iedod mazu istabiņu, ārā tu drīksti iziet tikai svētdienās un tev samaksā 300 eiro mēnesī," piebilst Brodijs,

Tiesa, jaunais Itālijas iekšlietu ministrs, labēji noskaņotās "Līgas" partijas vadītājs Mateo Salvīni izteicās, ka Itālija vairs nebūs "Eiropas bēgļu nometne", ziņo aģentūra "Reuters". "Ballīte ir beigusies," sacīja Salvīni. Tāpat arī viņš ir pret to, ka Itālijai jāparaksta ar Vāciju vienošanās par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu. Tas nozīmētu, ka Itālijas krastos izkāpušie patvēruma meklētāji, kuri pēcāk devušies uz Vāciju, jānogādā atpakaļ Itālijā.

Parādu "nostiprina" ar melno maģiju

"Frontex" norāda, ka Itālijā ieceļojušo nigēriešu vidū ir diezgan daudz sieviešu. Nepilngadīgās sūtīt atpakaļ uz dzimteni nevar. Daudzas nāk no nabadzīgā Nigērijas reģiona Edo, kur melnās maģijas – "džu-džu" priesteru rituālu pavadījumā viņas parakstījušas dokumentus – parādsaistības par milzu summām, kas būs jāatmaksā pēc nonākšanas Eiropā.

"Mums ir bijušas aizdomas par daudziem cilvēktirdzniecības gadījumiem. Vai nu meitenes zināja, ka viņas pārdod uz Eiropu prostitūcijā, vai arī bija iestāstīts kas cits. Ideja bija šāda: viņas Itālijā nonāk, pieprasa patvērumu, tad viņas aizsūta uz atvērto centru, kur viņas gaida lēmumu. Tad viņas pazūd un strādā Itālijā vai Spānijā kā prostitūtas," stāsta Monkure un piebilst: varam jau mēs būt ļoti paštaisni, bet te runa ir par ļoti, ļoti nabadzīgiem cilvēkiem, kas cenšas izdzīvot un apsver tādas iespējas, kas šķiet šausminošas.

"Nereti pa ceļam uz Itāliju viņas iestrēga kādā valstī šausmīgos apstākļos, daudzas nesaprata, kas vispār notiek. Dažas domāja, ka Eiropā strādās par frizierēm vai oficiantēm. Parādi bija milzīgi – 30 vai 50 tūkstoši eiro, tāda summa, kuru viņas nekad nesamaksātu, pat strādājot 24 stundas dienā. Tāpēc daudzas no viņām pēc kāda laika – vairākiem gadiem - pašas kļuva par vervētājām, tā dēvētajām madāmām, kas vervēja, piemēram, četras meitenes savā zemē,"– tā "Frontex" pārstāve.

Rituāli iesaistīti, lai notikumam piešķirtu lielāku nozīmi, un dokumentu parakstītāju piesaistītu ar zvērestu, kas nesamaksāšanas gadījumā skars arī viņas ģimeni.

Tiesa, žurnāls "Time" vēstīja, ka martā Edo apgabala Beninas vietējais līderis sasauca 500 "džu-džu" priesterus un praktizētājus, tikšanās laikā anulēja cilvēktirdzniecības upuru dotos zvērestus, un apgrieza otrādi lāstu – tas tagad ir noņemts, turklāt liegts nodarboties ar šo praksi.

Savādi peldošās luksusa laivas

Ceļš uz Eiropu migrantiem ir dārgs – vieta piepūšamā gumijas laivā maksā 700 līdz 1000 eiro, "taču ir migranti, kuriem naudas ir vairāk nekā citiem – viņi samaksā pat septiņus tūkstošus eiro un ceļo luksusa klases laivās, izliekoties par tūristiem". Šo luksusa laivu mastos bieži vien plīvo ASV karogs, kapteiņi nereti ir ukraiņi, retāk – gruzīni vai krievi, un nesenā gadījumā zem klāja slēpās pat 73 afgāņi – lielākoties bagāti cilvēki, vēl citi bija naudu braucienam ieguvuši, piemēram, pārdodot zemi.

Kā "Frontex" pamana aizdomīgās luksusa laivas, iestādes pārstāve Monkure atzīst: viegli tas nav, jo vasarā ir daudz burātāju, taču novērotāji no gaisa vēro ne tikai laivas, bet arī apkalpes uzvedību. "Tās ir skaistas, milzīgas buru laivas. Taču, lai arī pūš brīnišķīgs vējš, tās izmanto motoru. Un tu saproti – te notiek kaut kas ļoti savāds, tie nav kaismīgi burātāji. Turklāt, ja zem klāja ir 20 cilvēku, laiva iegrimst krietni dziļāk, un tā peldēs citādāk nekā ar piecu cilvēku apkalpi," stāsta Monkure.

Viņas kolēģis Gregors Karvovskis piebilst: var jau redzēt, ka laivas ir "pārbāztas". Turklāt šīs laivas ceļo bez pieteikšanās. Piemēram, citkārt tūristu laivas iepriekš paziņo, kur ceļos, kādas Itālijas ostas apmeklēs, un "Frontex" var viegli sekot.

"Taču tad pēkšņi parādās laiva, par kuru nav nekādas informācijas, no kurienes tā nāk un kur dodas. Tas ir aizdomīgi un ir jāpārbauda," saka Karvovskis.

Pievēršoties nākotnes prognozēm par migrantu plūsmu, Monkure savukārt norāda: uz Eiropu atceļojušo migrantu skaits ir būtiski sarucis, atgriežoties pirmskrīzes līmenī. Tomēr vīd arī krīzes laika noskaņas – esošā sistēma nav efektīva attiecībā uz to migrantu atgriešanu, kas izmēģinājuši visus likumīgos ceļus, lai paliktu Eiropas Savienībā.

Jāatgādina, ka arī Eiropas Komisijas prezidents Junkers savā nesenajā ikgada runā teica, ka Eiropa nekad nekļūs par cietoksni, pavēršot muguru pret pasauli, īpaši to pasaules daļu, kurā ir ciešanas, un, ka nelegālos migrantus ir jāatgriež.