Ēģiptē atliek sprieduma nolasīšanu spiegošanās lietā pret Mursi  (1)

Krimināltiesas galvenais tiesnesis īsā uzrunā, kas tika pārraidīta televīzijā, paziņoja, ka sprieduma nolasīšana atlikta līdz "7.maijam, jo turpinās konsultācijas".

Ja Mursi tiks notiesāts, tas būs ceturtais notiesājošais spriedums pret viņu. Viņam jau trīs atsevišķās prāvās ir piespriests nāvessods, mūža ieslodzījums un 20 gadu cietumsods.

Katara bija viena no galvenajām Mursi atbalstītājām, un Ēģiptes pašreizējā vara apsūdz Kataru par nelikumīgās islāmistu kustības "Musulmaņu brālība" atbalstīšanu.

2013. gada jūlijā armijas vadītā apvērsumā no amata tika gāzts Ēģiptes pirmais demokrātiski ievēlētais prezidenta Mursi. Gadu pēc Mursi ievēlēšanas sākās protesti pret viņa vadīšanas stilu un panākto progresu, un armija atcēla konstitūciju un pašu Mursi no amata.

Ēģiptes varas iestādes ir paziņojušas, ka Mursi un vēl 132 citi cilvēki, tostarp palestīniešu islāma kustības HAMAS biedri, tiks tiesāti par izlaušanos no cietuma un virsnieku slepkavību 2011.gada sacelšanās, kas ilga 18 dienu, pret toreizējo prezidentu Hosnī Mubaraku laikā. Viņus plānots tiesāt arī par spiegošanu.

Pašreizējā prāvā prokuratūra uzstāj, ka Mursi un vēl desmit apsūdzēti noplūdināja Katarai "slepenus dokumentus", kuros esot bijuši "valsts drošības" noslēpumi. Tie esot pārdoti Kataras izlūkošanas dienestiem par vienu miljonu dolāru (840 tūkstošiem eiro).

Pērn Mursi tika piespiests nāvessods par bēgšanu no cietuma un uzbrukumiem policijas iecirkņiem 2011. gada sacelšanās laikā. Viņš kopā ar citiem "Musulmaņu brālības" līderiem tika aizturēts dažas dienas pēc tam, kad 2011. gada 25. janvārī sākās masu protesti. Tūkstošiem cilvēku izdevās izbēgt pēc tam, kad protestētāji uzbruka un aizdedzināja policijas iecirkņus visā valstī.

Mūža ieslodzījums Mursi piespiests par spiegošanu Irānas un citu valstu, kā arī kaujinieku grupējumu HAMAS un "Hezbollah" labā. Cita tiesa viņam piespriedusi 20 gadu cietumsodu par sadursmēm, kas 2012. gada decembrī izcēlās pie prezidenta pils starp viņa atbalstītājiem un pretiniekiem. Šajās sadursmēs, ko izraisīja Mursi lēmumi par tiesu varu, gāja boja līdz desmit cilvēku.

Kopš Mursi gāšanas armija un policija ir vērsusies pret viņa atbalstītajiem un vairāk nekā tūkstoš protestētāju ir gājusi bojā bet tūkstošiem islāmistu atrodas cietumā.

Simtiem cilvēku, tostarp citiem "Musulmaņu brālības" līderiem ir piespriests nāvessods, lai gan daudzi spriedumu ir pārsūdzējuši un viņu lietas tiks izskatītas atkārtoti. "Musulmaņu brālība" ir atzīta par teroristisku organizāciju.