Ielās izgājušie pieprasa mīkstināt aborta aizliegumu vēl pirms 2018. gadā plānotā referenduma, kurā sabiedrība izvēlēsies – atļaut vai aizliegt abortus.

Valdība solījusi rīkot referendumu par šo jautājumu nākamā gada maijā vai jūnijā, taču vēl nav zināms, kā tiks noformulēts referenduma jautājums.

Pērn vairāk nekā trīs tūkstoši īru sieviešu veica abortu Lielbritānijā, vēsta "Reuters".

Debates par abortu likumiem Īrijā turpinās jau gadiem ilgi. Jau iepriekš – 2014. gadā – Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēktiesību komiteja, kas uzrauga to, vai valstis ievēro Starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām, paziņoja, ka Īrijas abortu likums pārkāpj cilvēktiesības un nopietni pārkāpj valsts starptautiskās saistības.

Komiteju uztrauc tas, ka lielākajā daļu gadījumu aborta veikšana ir krimināli sodāma. Īrijas aborta likums paredz sodu par aborta veikšanu ar brīvības atņemšanu līdz 14 gadiem. Piemēram, sievietēm, kuras ir izvarotas, ir jāiznēsā bērns vai jādodas ārpus valsts, lai veiktu abortu tur, kur tas ir atļauts.

ANO komiteja norādīja, ka Īrijas aborta likums ļauj pārtraukt grūtniecību ļoti retos gadījumos, tas atstāj sievietes ļoti neaizsargātā situācijā. Komiteja norādīja arī uz absurdo situāciju, ka veselības aprūpes sniedzējiem var draudēt kriminālatbildība, ja tie ar pacientēm pārrunā aborta iespējas ārpus valsts.

Tāpēc ANO cilvēktiesību komiteja aicināja Īrijas amatpersonas pārskatīt tiesību aktus par abortiem, kā arī Īrijas konstitūciju. ANO uzsvēra, ka likumos ir skaidri jānorāda, kad abortu var veikt, piemēram, izvarošanas, incesta un citos gadījumos.

Savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2010.gada decembrī nosodīja Īriju par to, ka tā likusi kādai ar vēzi slimai grūtniecei doties uz ārzemēm un tur veikt aborta operāciju. Sieviete bažījusies, ka, laižot pasaulē bērnu, viņas veselība pasliktināsies.