Foto: AFP/Scanpix
Pirmdien Baltkrievijā tika atzīmēta Neatkarības diena, kuras laikā vērienīgo militāro parādi papildināja arī pašmāju ražojuma civilā tehnika – traktoru un autobusu kolonnas.

Baltkrievijas TV ziņo, ka parāde šogad bijusi īpaši iespaidīga ar divreiz lielāku dalībnieku skaitu nekā pērn – tajā piedalījušies 6000 vīru un vairāk nekā 500 militārās tehnikas vienību, kuras kolonna stiepusies gandrīz trīs kilometru garumā.

Foto: Reuters/Scanpix

Kā liecina fotoattēli, parādē izrādīts pat bezpilota lidaparāts. Baltkrievijas TV informācija liecina, ka tas ir pašmāju ražojuma drons, turklāt parādē izrādīti arī citi vietējie ražojumi, piemēram, bruņotā automašīna V1. Tāpat kolonnā bija apskatāmas arī modernizētās izlūkošanas mašīnas "Caiman".

Savukārt gaisā virs Minskas lidoja Mi-8 un Mi-26 helikopteri. Kolonnu noslēdza Krievijas kaujas helikopteri K-52 "Aligator", bet pēc tam sekoja Krievijas militārās lidmašīnas.

Foto: Sputnik/Scanpix

Minskas ielās izrādīti arī baltkrievu ražojuma autobusi, traktori, kombaini un cita speciālā tehnika, redzams fotoaģentūru piedāvātajos attēlos.

Par to, vai mūsdienu Baltkrievija patiešām ir īsti neatkarīga valsts, kad tās ekonomisko, politisko un militāro manevru iespējas krietni ierobežo Maskava, daudziem var rasties jautājumi. Taču oficiāli izvēlētās Neatkarības dienas datums – 3. jūlijs – liecina par identificēšanos ar Otrā pasaules kara pagātni, kad Baltkrievija bija PSRS sastāvā.

Foto: Sputnik/Scanpix

1944. gada 3. jūlijā Minska tika atbrīvota no vācu iebrucējiem. Šīm svinībām tiek veltīti ievērojami cilvēku un finansiālie resursi. Identificēšanās ar PSRS un Otro pasaules karu Baltkrievijā ir novērojama diezgan spēcīgi, par ko liecina kaut vai joprojām uzturētais padomju uzvaras kults. Tiesa, Baltkrievija Otrajā pasaule karā arī cieta ļoti smagi.

Jāatzīmē, ka Aleksandra Lukašenko valdība valsts oficiālo ideoloģiju balsta trīs pīlāros – slāvu tautu draudzībā, PSRS mantojumā un ar krieviem kopīgajā Otrā pasaules kara cīņā. Papildu Baltkrievijas informatīvajā telpā dominē Krievijas radītais mediju saturs, kas vairumu baltkrievu noskaņo par labu Maskavas pozīcijai politikas un ideoloģijas jautājumos.

Foto: Sputnik/Scanpix

Turklāt šogad atkal notiks Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības "Zapad", kas sava plašā mēroga un izspēlēto situāciju dēļ ļoti satrauc NATO valstis.

Citas Neatkarības dienas

Par to, ka ne visi ir mierā ar Baltkrievijā notiekošo un, iespējams, arī Neatkarības dienas izvēli, norāda arī opozīcijas aktīvistu protests, kas pirmdien notika Minskā.

Foto: Reuters/Scanpix

3. jūlijs par oficiālu Baltkrievijas Neatkarības dienu kļuva pēc prezidenta Aleksandra Lukašenko ierosinājuma 1996. gadā. Pirms tam par valsts neatkarības svētkiem tika uzskatīts 27. jūlijs – diena, kad PSRS sabrukšanas laikā 1990. gadā Baltkrievijas parlaments pieņēma Deklarāciju par suverenitāti.

Par Neatkarības dienas pārcelšanu uz 3. jūliju 1995. gadā tika sarīkots referendums, kurā par identificēšanos ar PSRS pagātni, nevis tās sabrukumu, izlēmuši gandrīz 90% balsotāju. Rietumos referenduma rezultāti netika atzīti, pārmetot masveida krāpšanos ar balsīm un norādot uz pārkāpumiem, norāda portāls "BelarusDigest".

Foto: Reuters/Scanpix

Pēc oficiālās Neatkarības dienas pārcelšanas 27. jūlijs kā svētku vai vēsturiska diena ir pazudis no baltkrievu medijiem. Acīmredzot pašreizējai Baltkrievijas varai nav vēlēšanās identificēties ar PSRS sabrukumu.

Savukārt daudzi opozīcijas un diasporas pārstāvji par svarīgāko dienu Baltkrievijas neatkarības pieminēšanai uzskata 25. martu – Brīvības dienu. 1918. gadā šajā dienā tika pasludināta Baltkrievijas Republika.

Jaunā republika gan pastāvēja vien dažus mēnešus, līdz komunisti to iznīcināja un pievienoja PSRS, bet valdība bija spiesta bēgt. Taču šīs dienas atbalstītāji uzskata, ka tas bija pirmais un svarīgākais Baltkrievijas neatkarības un valstiskuma piemērs.

Brīvības dienu Baltkrievijā atzīmē opozīcijas atbalstītāji. 25. martā parasti tiek rīkoti protesti, kuros redzami balti-sarkani-baltie 1918. gada Baltkrievijas Demokrātiskās Republikas karogi.

2014. gadā Brīvības diena sakrita ar nemierīgajiem notikumiem Ukrainā un opozīcijas rīkotajā mītiņā Minskā plīvoja arī Ukrainas karogi. Valsts mediji Brīvības dienas svinētājus nosodīja kā Ukrainas "banderoviešu" atbalstītājus, kas vēlas sākt savu Maidanu Baltkrievijā un būtībā ir "nacistu pēcteči", norāda "BelarusDigest".

Ar šādu naratīvu tiek dota skaidra ziņa, ka identificēšanās ar pirmo Baltkrievijas Republiku neatbilst oficiālajai valsts ideoloģijai un nav vēlama.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!