Gaisa piesārņojums ir cēlonis vismaz sešiem procentiem nāves gadījumu Eiropā, liecina pētījums, kura rezultātus šonedēļ publicē britu medicīnas žurnāls "Lancet".
Izpētot mirstības statistiku Austrijā, Francijā un Šveicē un salīdzinot to ar datiem par hroniskām elpošanas ceļu un sirds slimībām un gaisa piesārņojumu, epidemiologi konstatēja, ka šajās valstīs gaisa piesārņojums ir cēlonis 40 tūkstošiem nāves gadījumu gadā - sešiem procentiem visu nāves gadījumu.

Autosatiksmes radītais piesārņojums bija cēlonis pusei šo nāves gadījumu, kā arī 300 tūkstošiem saslimšanu ar bronhītu, pusmiljonam astmas gadījumu un vairāk nekā 16 miljoniem zaudētu vai mazefektīvu darba dienu.

Gaisa piesārņojums rada arī ekonomiskus zaudējumus, jo ar to saistītie veselības aizsardzības izdevumi sastāda 1,7 procentus no nacionālā bruto produkta.

Zinātnieki aprēķinos neiekļāva autokatastrofu izraisītos nāves gadījumus, ievainojumus un ekonomiskos zaudējumus.

Austrija, Francija un Šveice ir ekonomiski attīstītas valstis un stingri kontrolē autotransporta izplūdes gāzu līmeni. Citās valstīs ekoloģiskā kontrole ir vājāka.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!