'Gazprom': gāzes iztrūkums eiropiešiem Ukrainai jānodrošina no savām rezervēm (17:25)

Kuprijanovs paziņoja, ka "Gazprom" otrdien Eiropas patērētājiem caur Ukrainu piegādās kopumā 64,7 miljonus kubikmetru gāzes, vēsta aģentūra "Interfax".

Tikmēr Serbija otrdien pēcpusdienā ziņoja par gāzes piegāžu samazinājumu par 50%, bet Slovēnija caur Ukrainas teritoriju nav saņēmusi 90% tai paredzētās gāzes.

Jau ziņots, ka otrdienas naktī tika ievērojami samazināts Krievijas gāzes tranzīts caur Ukrainas teritoriju. Rezultātā vairākām Eiropas valstīm nācies pārslēgties uz dabasgāzes krātuvēs esošajām rezervēm.

Polija paziņojusi, ka caur Ukrainu saņem tikai 15% līgumā paredzētās Krievijas gāzes. Polijas gāzes koncerns lūdzis "Gazprom" palielināt gāzes padevi valstij pa "Jamal-Eiropa" gāzes vadu caur Baltkrievijas teritoriju.

Par 25% samazināta Krievijas gāzes padeve Bosnijā un Hercegovinā. Austrija saņem tikai 10% no paredzētām Krievijas gāzes piegādēm. Savukārt Ungārija saņem mazāk par 20% Krievijas gāzes.

"38 miljonu kubikmetru vietā mēs saņemam tikai 6-7 miljonus kubikmetru gāzes," norādīts Ungārijas enerģētikas kompānijas paziņojumā. Diennaktī šī valsts patērē 68-70 miljonus kubikmetru gāzes. Pašlaik Ungārijas dabasgāzes krātuvēs uzkrāti 4,5 miljardi kubikmetru gāzes.

Krievijas gāzi caur Ukrainu nesaņem arī Bulgārija, Rumānija, Horvātija un Maķedonija. Maķedonijas masu mediji ziņo, ka gāzes rezervju valstī pietikšot tikai divām dienām.

Strauja gāzes piegādes sarūkuma dēļ Slovākija gatava jau otrdien ieviest ārkārtas režīmu valstī. Slovākija ir pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm caur Ukrainu. Pēc pēdējiem datiem šī valsts nesaņem vairāk nekā 70% tai paredzētās gāzes.

Turcijas enerģētikas ministrs savukārt paziņojis, ka līdz ar Ukrainas gāzes tranzīta pārtraukšanu esot palielināta Krievijas gāzes piegāde valstij pa Melnās jūras gāzes vadu.

Kā vēsta ārvalstu mediji, lielas problēmas sagaida Bulgāriju, Maķedoniju, kā arī Bosniju un Hercegovinu, jo arī šīm valstīm nav pieejas alternatīvajiem gāzes ceļiem.

Ukrainas gāzes kompānija "Naftogaz" otrdien paziņoja, ka Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" ievērojami samazinājis gāzes piegāžu apjomu caur Ukrainas teritoriju. 

Vēl pirmdienas rītā gāzes plūsma no Krievijas caur Ukrainu veidoja 315 miljonus kubikmetru, savukārt otrdienas rītā gāze tiek piegādāta 73,8 miljonu kubikmetru apmērā, un tās apjoms arvien turpina samazināties.

"Naftogaz" pārstāvis Valentīns Zemļanskis arī norāda, ka "Gazprom" pārtraucis jebkāda veida komunikāciju ar Ukrainas gāzes kompāniju.

"Gazprom" otrdien izplatījis paziņojumu, kurā norādīts, ka lēmums samazināt gāzes piegādi tranzītam caur Ukrainu pieņemts, balstoties uz Krievijas Federālā muitas dienesta norādījumiem.

Krievijas gāzes koncernam nosūtītajā vēstulē muitas dienests esot norādījis, ka tas, ka Eiropai paredzētā gāze paliek Ukrainas teritorijā, var izraisīt "Gazprom" eksporta ieņēmumu samazināšanos un Krievijas valūtas likumdošanas pārkāpšanu. Muitas dienests licis gāzes koncernam nekavējoties novērst izveidojušos situāciju.

Iepriekš gāzes piegādes samazinājumu atbalstījis arī Krievijas premjers Vladimirs Putins.

Ukrainas gāzes kompānija "Naftogaz" otrdien pēcpusdienā paziņoja, ka sarunas ar "Gazprom" par dabasgāzes piegāžu un tranzīta nosacījumiem turpināsies Maskavā ceturtdien, 8. janvārī.

"Es runāju ar Milleru ("Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers), 8. janvārī izlidoju uz Maskavu un tur turpināšu sarunas," preses konferencē Kijevā paziņoja "Naftogaz" valdes priekšsēdētājs Oļegs Dubina.

Savukārt Kuprijanovs vēlāk paziņojis par koncerna gatavību sarunas ar Ukrainu uzsākt nekavējoties. "Paziņojumi par nodomu sarunas turpināt tikai 8.janvārī mūs pārsteidz. Ņemot vērā krīzes situāciju, esam gatavi sākt sarunas jebkurā mirklī," viņš teica.

"Naftogaz" pārstāvis Valentīns Zemļanskis otrdien pēcpusdienā atkārtoti norādīja, ka Ukraina ir gatava atbalstīt "komerciāli pamatotu" Maskavas piedāvājumu attiecībā uz gāzes cenu, taču ne 450 dolārus (227 latus) par tūkstoti kubikmetru.

Viņš piebilda, ka Maskavas pieprasītie 450 dolāri par tūkstoti kubikmetru gāzes nav pieņemama cena ne tikai Ukrainai, bet arī pasaules gāzes cenu ietvaros.

Eiropas Komisija un Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts Čehija otrdien pauda bažas par Krievijas un Ukrainas gāzes konflikta negatīvo attīstību.

Kā norādīja EK runasvīrs Ferrans Tarradella, Krievijas un Ukrainas vadība oficiālajā līmenī iepriekš sniedza garantijas par gāzes piegādes drošību Eiropai, un abām valstīm jāpilda savas saistības.

Pēc Tarradellas vārdiem, EK nepacietīgi gaida piektdien ieplānoto ES gāzes grupas tikšanos, kur aicināti piedalīties arī Ukrainas un Krievijas pārstāvji.

Čehijas premjerministrs Mireks Topolaneks vēlāk paziņoja, ka Čehija varētu ierosināt trīspusējo gāzes tematikai veltīto samitu, kur piedalītos ES un abas konfliktā iesaistītās valstis.

Jau ziņots, ka "Naftogaz" nav gāzes importa līgumu 2009. gadam, jo uzņēmums nepiekrīt "Gazprom" noteiktajām gāzes cenām.

Saistībā ar to, ka Ukraina nav samaksājusi parādu par gāzi, "Gazprom" pārtrauca gāzes piegādi šai valstij 1. janvārī.

Vēlāk par gāzes padeves traucējumiem ziņojusi Rumānija, Ungārija un Polija, kā arī Bulgārija, Horvātija un Grieķija.

"Gazprom" apsūdzējis Ukrainu par tranzītā gāzes zagšanu, taču Ukrainas valsts enerģētikas kompānija "Naftogaz" to noraidīja un apgalvoja, ka Krievija nesūta pietiekoši daudz gāzes, lai nodrošinātu piegādes Eiropai. "Naftogaz" norādīja, ka savos cauruļvados novada tikai nelielu daudzumu gāzes, lai saglabātu spiedienu cauruļvadu sistēmā.

Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" meklējis alternatīvus ceļus gāzes tranzītam, un iepriekš tika ziņots, ka uzņēmums palielinājis gāzes piegādi Eiropai caur Baltkrieviju un Turciju.

ES iepriekš pieprasījusi nekavējoties un pilnā apjomā atjaunot Krievijas gāzes piegādi ES dalībvalstīm. Savukārt vēlāk tika paziņots, ka gāzes konflikts ir Krievijas un Ukrainas divpusējo attiecību jautājums, tāpēc ES neplāno tajā iesaistīties kā starpnieks.