Horvātijā par prezidenti pirmo reizi kļūs sieviete  (1)

Saņemot 50,4% balsu, bijusī ārlietu ministre un NATO amatpersona Grabara-Kitaroviča sakāvusi līdzšinējo valsts galvu sociāldemokrātu Ivo Josipoviču, par kuru nobalsojuši 49,6% procenti vēlētāju, pavēstīja vēlēšanu amatpersonas.

"Es nevienam neļaušu teikt, ka Horvātija nebūs pārtikusi un bagāta," prieka pārņemtajiem atbalstītājiem Zagrebā sacīja politiķe, vienlaikus aicinot uz nacionālo vienotību, lai valsts spētu pārvarēt ekonomisko krīzi.

Grabara-Kitaroviča kļūs par pirmo Horvātijas prezidenti sievieti. Viņa ir arī pirmā HDZ pārstāve, kas valsts galvas amatā nonākusi, kopš prezidenta amatu divus pilnvaru termiņus ieņēma partijas dibinātājs Franjo Tudžmans. Pēc Tudžmana prezidenta amatu pildīja kreisie politiķi Stjepans Mesičs un Josipovičs.

Josipovičs savu sakāvi jau atzinis. "Grabara-Kitaroviča ir uzvarējusi, un es viņu apsveicu," atbalstītājiem Zagrebā sacīja līdzšinējais valsts galva.

Grabaras-Kitarovičas uzvara iezīmē Horvātijas kursa maiņu labējākas politikas virzienā. Balsojums bija pārbaudījums lielajām partijām pirms šogad gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.

Pusotru gadu pēc Horvātijas iestāšanās Eiropas Savienībā šīs valsts ekonomika, kas lielā mērā atkarīga no tūrisma, joprojām ir panīkusi, bezdarbs sasniedz gandrīz 20%, bet valsts parāds - turpat 80% no iekšzemes kopprodukta.

Pašreizējā centriski kreisā valdība tiek kritizēta par nespēju veikt nepieciešamās reformas, kas ļautu sakārtot Horvātijas milzīgo un neefektīvo valsts sektoru un uzlabot investīciju klimatu.

Šī kritika negatīvi ietekmējusi arī prezidenta Josipoviča popularitāti; viņš kritizēts arī par izvairīgu nostāju valstij svarīgākajos jautājumos, bet pēdējos mēnešos pirms vēlēšanām kļuvis noteiktāks un solījis uzlabot valsts ekonomisko situāciju un gādāt, lai darbs būtu nodrošināts "ikvienam jaunam cilvēkam".

Prezidentam Horvātijā ir galvenokārt ceremoniāla loma, taču vēlēšanu iznākums varētu parādīt vēlētāju noskaņojumu pirms gada beigām paredzētajām parlamenta vēlēšanām.