Kļūstot par NATO dalībvalsti, Igaunija var piedāvāt savu teritoriju Ziemeļatlantijas alianses militāro bāzu izvietošanai. Šādu iespēju neizslēdz Igaunijas bruņoto spēku pavēlnieks kontradmirālis Tarmo Keutss, kas par to paziņojis nedēļas nogalē publicētajā intervijā Polijas laikrakstam "Zycie Warszawy".
Keutss uzsvēra, ka Igaunija cer uz lielu NATO palīdzību drošības un valsts neatkarības nodrošināšanas jautājumos. Pēc viņa teiktā, Igaunija ir gatava piedalīties NATO operācijās.

Komentējot Krievijas politiķu izteikumus par to, ka Baltijas valstu iestāšanās NATO var pasliktināt to attiecības ar Krieviju, Keutss atgādināja, ka šāds satraukums tika pausts arī pirms Polijas, Ungārijas un Čehijas iestāšanās NATO. Taču pēc iestāšanās Ziemeļatlantijas aliansē šo valstu attiecības ar Krieviju tikai uzlabojās, uzsvēra kontradmirālis.

"Igaunija neuzskata Krieviju par savu ienaidnieku, jo saskata ienaidnieku tikai tajos, kuri apdraud tās neatkarību," intervijā laikrakstam paziņoja Keutss.

Viņš augstu novērtēja pašreizējo Baltijas valstu sadarbību kopīgas taktikas izstrādāšanā un kopīgu armijas vienību izveidošanā. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja informācijas apmaiņu, kopīgās pretgaisa aizsardzības radaru sistēmas uzlabošanu un BALTNET izveidošanu.

Marta sākumā Keutss bija vizītē Polijā, kur tikās ar armijas pavēlniecību. Pēc kontradmirāļa teiktā, vizītes laikā Polija solījusi atbalstīt Latviju, Lietuvu un Igauniju ceļā uz NATO. Keutss uzsvēra - Polija uzskata, ka Baltijas valstis varētu kļūt par alianses dalībvalstīm nākamajā NATO paplašināšanās kārtā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit