Foto: AFP/Scanpix

Pentagons sācis izmeklēšanu kādā Amerikas Savienoto Valstu bruņoto spēku aviācijas struktūrvienībā, kas atvēlējusi desmitiem miljonu dolāru līgumiem ar krievu un amerikāņu kompānijām par Krievijas helikopteru "Mi-17" tehnisko apkopi un kapitālo remontu. Šo firmu sarakstā ir arī savulaik impīčmenta ceļā no amata atceltā Lietuvas prezidenta Rolanda Paksa priekšvēlēšanu kampaņas dāsnākā atbalstītāja, krievu uzņēmēja Jurija Borisova uzņēmumi, vēsta portāls "Vz.lt".

Kā ziņo aģentūra "Reuters", izmeklēšanā, ko veic Pentagona Aizsardzības kriminālizmeklēšanas dienests (DCIS), tiek izskatīti iespējami nekorekti šīs struktūrvienības maksājumi darbuzņēmējiem, kā arī iespējama personiska saistība starp ASV militārpersonām un darbu uzņēmējiem. Nekādas apsūdzības šajā sakarā vēl nav izvirzītas.

Šobrīd tiek izmeklēta iespējamā saistība starp bijušo Arizonas štata Hantsvilā bāzētā ASV armijas Nestandarta helikopteru dienesta vadītāju Norbertu Vergesu un diviem apakšuzņēmējiem - Borisovam un viņa dēlam Pāvelam piederošajām firmām "Avia Baltika" un SPARC. Pirmā no tām bāzēta Kauņā, otrā atrodas Sanktpēterburgā. Tie ir divi vienīgie privātie krievu uzņēmumi, kas nodarbojas ar minēto helikopteru apkopi, remontu un pilotu sagatavošanu.

Helikopterus ar Krievijas valsts bruņojuma tirdzniecības kompānijas "Rosoboronexport" starpniecību iegādājies Pentagons, bet uz "Rosoboronexport" šī izmeklēšana netiek attiecināta.

Izmeklēšana sākta saistībā ar Pentagona ģenerālinspektora pērn veikto auditu, kurā noskaidrots, ka ASV armija pārmaksājusi par abu firmu sniegtajiem pakalpojumiem un helikopteru rezerves daļām. Nepubliskotajā audita pārskatā norādīts, ka pārbaužu laikā "konstatēti aizdomīgi līdzekļu pārskaitījumi", kas saistīti ar "Avia Baltika" un SPARC.

"Reuters" norāda, ka DCIS izmeklē arī iespējamu personisku saistību starp Vergesu un Borisovu. Konkrēti, no 2011.gada līdz 2013.gada sākumam ar Vergesa vārdu bijis reģistrēts tālruņa numurs Hantsvilas savrupmājā, kas tobrīd piederējusi Pāvelam Borisovam. Sīkāku ziņu par šīs saistības iemesliem gan pagaidām neesot.

Nedz Vergess, nedz arī Jurijs un Pāvels Borisovi nav vēlējušies komentēt informāciju par Pentagona veikto izmeklēšanu. Tikmēr "Avia Baltika" direktors eksporta jautājumos Jons Barazs medijiem adresētā e-pasta vēstulē īsi paziņojis, ka "minētie fakti neatbilst īstenībai".

Jurija Borisova vārds Lietuvā ir labi pazīstams kopš 2003.gada, kad ar toreizējā valsts prezidenta Rolanda Paksa lēmumu viņam izņēmuma kārtā tika piešķirta Lietuvas pilsonība. Iepriekš viņa firma "Avia Baltika" bija atvēlējusi Paksa priekšvēlēšanu kampaņai devīgu finansiālo atbalstu - 1,2 miljonus litu (245 000 latu).

Lietuvas Konstitucionālā tiesa vēlāk atzina, ka attiecīgais prezidenta dekrēts ir pretrunā ar konstitūciju. Šī epizode kļuva par vienu no galvenajām apsūdzībām Paksa impīčmenta procedūrā 2004.gada aprīlī, bet Borisovam tika atņemta Lietuvas pilsonība, kas viņam bija bijusi jau agrāk, taču viņš to zaudēja, kļūdams par Krievijas pilsoni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!