"Pēdējās dienās Irānas ienaidnieki izmantojuši dažādus līdzekļus, tostarp naudu, ieročus, politiku un izlūkdienestus, lai radītu nepatikšanas Islāma Republikai," augstākais līderis citēts viņa oficiālajā tīmekļa vietnē.

Tā ir pirmā reize jau sesto dienu notiekošo protestu laikā, kad ajatolla komentējis notiekošo. Hamaneji arī norāda, ka uzrunās tautu par nesenajiem notikumiem, "kad tam būs pienācis laiks".

Pret valdību vērstie protesti, kas pagājušajā ceturtdienā, 28. decembrī, sākās valsts otrā lielākajā pilsētā Mešhedā, ir pārņēmuši aptuveni 50 pilsētas un ir lielākie kopš 2009. gada demonstrācijām, kurās miljoni iedzīvotāju apstrīdēja prezidenta vēlēšanu rezultātus. Toreiz protesti tika ar spēku apspiesti – vismaz 30 cilvēki gāja bojā un tūkstoši tika arestēti.

Pašreizējo protestu sākotnējais iemels bija bezdarbs, cenu celšanās un korupcija, bet tad tie pārauga plašā pret valdību vērstā akcijā. Teherānas provincē pēdējās dienās aizturēti aptuveni 450 cilvēki, paziņoja amatpersonas.

Sadursmes ar drošības spēkiem līdz pirmdienai ir prasījušas jau vismaz 21 dzīvību. Aizvadītājā naktī seši demonstranti gājuši bojā, kad mēģinājuši sagrābt ieročus policijas iecirknī Isfahānas piepilsētā, ziņo valsts mediji.

Citā piepilsētā šajā apkārtnē sadursmēs ar drošībniekiem gājis bojā 11 gadus vecs zēns un 20 gadīgs vīrietis. Turpat blakus nāvējošu ievainojumu guvis Revolucionārās gvardes karavīrs.

Tāpat tiek ziņots, ka pie Isfahānas atklāta uguns pa likumsargiem, kā rezultātā viens policists nogalināts un trīs ievainoti.

Pieminot "ienaidniekus", augstākais līderis ar to varēja domāt Izraēlu, ASV un Saūda Arābiju, atsaucoties uz analītiķiem, skaidro BBC. Irānas prezidents Hasans Ruhani jau ir kritizēji ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš tviterī pauda atbalstu protestētājiem.

Otrdien Tramps mikroblogošanas vietnē paziņoja, ka Irānas tauta "beidzot rīkojas pret brutālo un korumpēto Irānas režīmu". Savukārt Ruhani skaidroja, ka protesti ir "iespēja, ne draudi" un ka cilvēkiem ir tiesības iziet ielās. Taču viņš brīdināja, ka likumpārkāpēji tiks vajāti.

Eiropas Savienība (ES) aicināja Irānu ievērot cilvēku tiesības uz miermīlīgiem protestiem, bet Turcija pauda bažas par nemieru izplešanos un brīdināja pret jebkādu eskalāciju.

Protestiem sākoties kā neapmierinātībai ar ekonomisko situāciju, bezdarbu un inflāciju, cilvēki sāka uzdot jautājumus, kāpēc valdība tērē naudu reģionālajiem konfliktiem, kad pašu mājās ļaudīm ir nepieciešama palīdzība.

Taču drīz protesti pievērsās arī politikai, sākot kritizēt vadošās amatpersonas, izskanēja pat aicinājumi atjaunot 1979. gada revolūcijas laikā gāzto monarhiju.