Ja Krievijas agresija netiks apturēta Donbasā, to var nākties darīt jau pie ES robežām, atzīst vēstnieks  (124)

Vēstnieks uzskata, ka Krievijai, kas vada visus politiskos procesus okupētajās Ukrainas teritorijās, ir savi mērķi, un pēdējā laika pieredze neļauj ticēt, ka Krievija neatgriezeniski ir nostājusies uz militārā konflikta Donbasā noregulēšanas ceļa.

Būtiska nozīme konflikta noregulēšanā Donbasā būs pašvaldību vēlēšanām. Vietējo pašvaldību vēlēšanu rīkošanu arī Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās paredz Minskas vienošanās. Šī gada februārī parakstītais dokuments noteic, ka vēlēšanām jānotiek saskaņā ar Ukrainas likumiem un EDSO biroja ODIR kontrolē, kas nodarbojas ar vēlēšanu uzraudzību. Vietējo pašvaldību vēlēšanas Ukrainā notiks 25. oktobrī. Savukārt separātisti vēlas rīkot pašvaldību vēlēšanas citā laikā - Doņeckā 18. oktobrī, Luhanskā 1. novembrī. Turklāt tikšot vēlēti tikai mēri, bet deputāti - kaut kad vēlāk.

"Tas, ka pašpasludināto teritoriālo veidojumu līderi Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās tagad, tāpat kā pērn, cenšas sarīkot vēlēšanas ne pēc Ukrainas likumiem, ir rupjš Minskas vienošanās pārkāpums. Protams, ka tādas vēlēšanas neatzīs ne ES, ne ASV, ne arī kāda cita demokrātiska valsts. Ja šādas vēlēšanas Doņeckā un Luhanskā notiks, tās iedzīs strupceļā Minskas vienošanās izpildi," uzskata vēstnieks.

Krievijas kontrolē esošās teritorijas cenšas parādīt, ka tām nav nekā kopīga ar Ukrainu un tās likumiem. No vienas puses, separātisti apgalvo, ka ir par Minskas vienošanās ievērošanu, bet, no otras puses, tieši otrādi, - dara visu, lai traucētu Minskas vienošanās izpildi. Tāda retorika ir ļoti bīstama, norādīja Perebijnis.

Tāpēc Ukraina tagad kopā ar saviem partneriem cenšas pārliecināt Krieviju, lai tā ietekmē savus nelegālos bruņotos grupējumus un novērš šīs separātās vēlēšanas. Tas ļautu saglabāt Minskas vienošanos kā vienotu kopumu. Pērn bija līdzīga situācija - visā Ukrainas teritorijā tika izsludinātas prezidenta un parlamenta vēlēšanas. Separātisti vēlēšanas sarīkoja citā datumā un bez starptautisko novērotāju klātbūtnes. Tika ievēlētas pseidostruktūras - prezidenti un parlamenti, kurus neviens neatzīst. Tagad ir grūti pateikt, kas notiks, vai separātisti sarīkos vietējās vēlēšanas, ignorējot Ukrainas likumus un pārkāpjot Minskas vienošanos, sacīja vēstnieks.