Katalonijas reģiona valdība izlēmusi neuzstāt uz 9.novembrī paredzētā neatkarības referenduma rīkošanu, bet tā vietā noorganizēs alternatīvu balsojumu, lai noteiktu atbalsta līmeni neatkarības idejai, otrdien paziņojis Katalonijas premjerministrs Arturs Mass.
Reģiona valdība lēmumu pieņēma pirmdien, amatpersonām norādot, ka otrdien valdība nāks klajā ar alternatīvu priekšlikumu.
Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs paziņoja, ka tās ir "lieliskas ziņas", un lika noprast, ka ir gatavs sarunām.
Izklāstot alternatīvas, Mass paziņoja, ka Katalonijas valdība rīkos nobalsošanu, būs vēlēšanu iecirkņi un urnas, bet šis balsojums nebūs galīgs.
Masa paziņojums, visticamāk, nozīmē, ka tiks noorganizēta neoficiāla nobalsošana, kas atklās sabiedrības viedokli šajā jautājumā.
Spānijas konservatīvā valdība apgalvo, ka iecerētais referendums ir antikonstitucionāls, un Konstitucionālā tiesa tautas nobalsošanas rīkošanu ir uz laiku apturējusi, kamēr izvērtēs Barselonas ieceres likumību. Taču lietas izskatīšana Konstitucionālajā tiesā var ilgt gadiem.
Katalonijas valdības pārstāvis žurnālistiem Barselonā iepriekš atklāja, ka Katalonija ir apņēmusies darīt zināmas savas bažas ar likumīgiem un mierīgiem līdzekļiem.
"Mēs to sasniegsim 9.novembrī vai mēs to sasniegsim vēlāk," viņš piebilda.
Rahojs paziņoja, ka Katalonijas reģiona valdības lēmums ir "lieliskas ziņas", norādot, ka visiem ir pienākums ievērot likumus.
Viņš piebilda, ka Madride ir gatava dialogam ar Kataloniju.
Rahojs kategoriski iebilda pret Katalonijas neatkarības referendumu, kuru reģiona valdība bija apņēmusies noorganizēt 9.novembrī.
Tomēr teorētiski sekmīgai tautas nobalsošanas noorganizēšanai Katalonijas valdība jau ir nokavējusi vairākus svarīgus soļus, tostarp nav publicējusi balsošanas iecirkņu atrašanās vietas un balsstiesīgo vēlētāju sarakstu.
Kataloņi lepojas ar savu valodu un kultūru, kas ievērojami atšķiras no pārējās Spānijas, un daudzi no 7,5 miljonus lielā reģiona iedzīvotāju kopskaita uzskata, ka Madride, kas pārdala viņu maksātos nodokļus, pret Kataloniju izturas netaisnīgi.
Katalonijas ekonomika dod aptuveni piektdaļu no Spānijas kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP), taču reģions īpaši smagi cieta 2008.gada finanšu krīzē, kas papildus uzkurināja separātiskos noskaņojumus.
Tomēr šobrīd tikai 23% kataloņu vēlas, lai Katalonijas premjerministrs Arturs Mass "ignorētu" Konstitucionālās tiesas lēmumu un turpinātu referenduma rīkošanu, liecina aptauja, kuras rezultātus 5.oktobrī publicēja laikraksts "El Pais".
Savukārt 45% vēlas, lai Mass "pakļautos likumīgajam spriedumam" un iesaistītos sarunās, rodot iespēju sarīkot tādu nobalsošanu, kas "ievērotu konstitūciju".
Tikmēr 25% aptaujāto vēlas, lai reģionālā valdība atrastu citu risinājumu, kas nodrošinātu Katalonijas neatkarību bez referenduma rīkošanas.
Vienlaikus aptaujā tika konstatēts, ka gandrīz puse vēlētāju atbalstītu Katalonijas palikšanu Spānijas sastāvā, ja tai tiktu piešķirts īpašs statuss, kamēr par pilnīgu neatkarību nelokāmi iestājas tikai 29% kataloņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
