Izmeklētāji ir izrakuši Krievijas pēdējā cara un viņa sievas mirstīgās atliekas, lai atkārtoti izmeklētu viņu slepkavības, kas notika 1918. gadā, aspektus, vēsta raidsabiedrība BBC.
Eksperti ir paņēmuši paraugus no Nikolaja II, viņa sievas Aleksandras un viņa 1881. gadā nogalinātā vectēva Aleksandra II asiņainās uniformas. Boļševiku revolucionāru nogalinātā Romanovu ģimene ir apglabāta Pētera un Pāvila katedrālē Sanktpēterburgā.
Pareizticīgo baznīca vēlas pārbaudīt viņu ģimenes saites, pirms citi tuvinieki var tikt apglabāti līdzās viņiem.
Ieilgušā cariskās ģimenes slepkavības lieta tika slēgta 1998. gadā, kad DNS testa rezultāti apstiprināja, ka 1991. gadā masu kapos Urālos atrastās mirstīgās atliekas pieder Romanoviem.
Cars Nikolajs II, Aleksandra, viņu četras meitas lielkņazes Anastasija, Marija, Olga un Tatjana, kā arī viņu dēls Aleksejs un četri karaliskās ģimenes darbinieki tika nogalināti Jekaterinburgā kādas mājas pagrabā 1918. gadā.
Pēc liecinieku teiktā, ģimene pirms nošaušanas bija nostādīta tā, it kā grasītos uzņemt kopīgu foto. Tos, kuri nenomira no lodēm, boļševiki piebeiguši nodurot.
Tomēr DNS testu rezultāti nepārliecināja dažus pareizticīgo baznīcas pārstāvjus, jo dēla Alekseja un meitas Marijas mirstīgās atliekas tika atrastas tikai 2007. gadā pavisam citā vietā Urālos.
Izmeklēšanas komisija apgalvo, ka ir nepieciešamas jaunas pārbaudes, lai apstiprinātu šo divu mirstīgo atlieku radniecību. Alekseju un Mariju, ja viņu radniecība ar Romanoviem tiks apstiprināta, plānots apglabāt blakus pārējai ģimenei Pētera un Pāvila katedrālē.
Karalisko pāri un viņu trīs meitas oficiāli pārapbedīja viņu slepkavības 80. gadadienā – 1998. gada 17. jūlijā. Krievijas pareizticīgo baznīca 2000. gadā iecēla viņus svēto kārtā.
Alekseju un Mariju, kuru mirstīgās atliekas pašreiz atrodas Krievijas Federācijas Valsts arhīvu krātuvēs (attēlā), visticamāk iecels svēto kārtā līdz slepkavības 100. gadadienai 2018. gadā.
Atkārtotajā izmeklēšanā paredzēts paņemt paraugus arī no Aleksandras māsas Elizabetes Fjodorovnas, kas apglabāta Jeruzalemē, jo tikai tagad krievu izmeklētāji var piekļūt viņas mirstīgajām atliekām.
Romanovus gāza no varas 1917. gadā īsi pirms boļševiku īstenotā valsts apvērsuma.
Caru Aleksandru II vēl pirms boļševiku apvērsuma nogalināja kāda revolucionāra mests spridzeklis 1881. gadā. Viņu apglabāja militārajā uniformā Pētera un Pāvila katedrālē.
Nogalināto Romanovu pēctece Marija Vladimirovna paudusi atbalstu atkārtotai izmeklēšanai, paziņoja viņas advokāts.
"Ne visi Romanovu ģimenes slepkavības aspekti ir izskatīti, kā arī Krievijas pareizticīgo baznīca nav saņēmusi skaidras atbildes uz visiem jautājumiem," advokāts pastāstīja aģentūrai "Tass".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
