Krievija pirmdien paziņojusi, ka atzīs Ukrainā notikušās parlamenta vēlēšanas.

"Mēs gaidām oficiālos rezultātus (..). Bet jau ir skaidrs, ka, neskatoties uz rupjo un netīro kampaņu, vēlēšanas ir notikušas," ziņu aģentūrai "Interfax" norādīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Grigorijs Karasins.

Karasins piebilda, ka uzvarējušas ir partijas, kuras atbalstījušas miera procesu cīņā pret prokrieviski noskaņotajiem kaujiniekiem. "Ir skaidri redzams, ka partijas, kuras atbalsta mierīgu Ukrainas iekšējās krīzes atrisināšanu, saņēma vislielāko atbalstu."

Jau vēstīts, ka saskaņā ar sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem Ukrainā svētdien aizvadītajās parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvušas prorietumnieciskās partijas.

Vēlēšanās kopumā piedalījās 29 partijas, un saskaņā ar balsu skaitīšanas rezultātiem, kas iegūti pēc 40,66% biļetenu saskaitīšanas, gan prezidenta Petro Porošenko vadībā izveidotā partija, gan premjerministra Arsēnija Jaceņuka pārstāvētā Tautas fronte ieguvušas vairāk nekā 20% balsu, attiecīgi 21,5% un 21,6%.

Trešajā vietā ar 11,05% balsu ierindojusies jaunizveidotā partija "Samopomič" ("Pašpalīdzība"), kuru vada Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs.

Vēl 7,4% ukraiņu balsojuši par populistiskā nacionālista Oļeha Ļaško Radikālo partiju, bet ekspremjeres Jūlijas Timošenko nacionālistiskā partija "Batkivščina" ("Tēvzeme") ieguvusi 5,72% balsu.

Tikmēr par "Opozīcijas bloku", kurā apvienojušies oligarhi un politiķi, kas savulaik atbalstīja gāzto prezidentu Viktoru Janukoviču un kas faktiski ir vienīgā prokrieviskā partija, kurai izdevies iekļūt parlamentā, balsojuši tikai 9,77% ukraiņu, atstājot to ceturtajā vietā.

Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru, kas noteikta iekļūšanai parlamentā. Tuvu šīs robežas pārvarēšanai pagaidām ir Oļeha Tjagniboga vadītā nacionālistiskā partija "Svoboda" ("Brīvība").

Tikmēr pārējās partijas, tostarp otra ietekmīgākā promaskaviskā partija - komunisti -, nav savākušas pat četrus procentus balsu.

Vēlēšanu rezultāti tiek uzskatīti par svarīgāko soli miera atjaunošanā, lai pārtrauktu sešus mēnešus ilgušās kaujas Ukrainas austrumos, kur bojā gājuši 3700 cilvēki.

Porošenko jau septembrī parakstīja vienošanos par Kremļa piedāvāto pamiera plānu, tomēr valsts austrumos kaujas nav pilnībā rimušas un pār nekontrolēto Krievijas robežu joprojām Ukrainas austrumos esošie teroristi saņem gan ieročus, gan dzīvā spēka papildinājumus.

Karasins norādīja, ka "šī ir iespēja viņiem atgriezties pie šīs vienošanās". Tomēr viņš piebilda, ka "nacionālistu un šovinistu pārstāvji saņēmuši pietiekami lielu atbalstu," un "tas rada draudus, ka tiks pieprasīta spēka pielietošana, asinsizliešana".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!