Foto: RIA Novosti/Scanpix

Tas, kā Kremlis Krievijai pievienoja Ukrainai piederošo Krimu, ir noziegums, taču potenciālā pussalas atdošana Ukrainai, ja Krievijā mainīsies vara, ir sarežģīts jautājums, Rīgā notikušā pasākumā skaidroja Krievijas opozīcijas politiķis Iļja Jašins.

Jašins 15. aprīlī Rīgā prezentēja savu ziņojumu "Drauds nacionālajai drošībai", kurā stāstīts, kā ar prezidenta Vladimira Putina palīdzību Čečenijas Republikā ir izveidota faktiski neatkarīga Ramzana Kadirova valsts, kura jau rada draudus pašai Krievijai. Jašina uzstāšanos Rīgā organizēja interneta žurnāls "Spektr", projekts "Russia Tomorrow" un Eiropas krievu iniciatīva (EuroRussians).

Kremļa politikas dēļ no Krievijas pēdējos gados aizplūst tāds cilvēku daudzums, kas jau salīdzināms ar emigrāciju pēc 1917. gada revolūcijas, kad pie varas nāca boļševiki, situāciju valstī skaidro Jašins.

Savukārt Putina ārpolitika ir novedusi Krieviju pie konfrontācijas ar Rietumiem, kas būtībā ir vēl viens Aukstais karš un apdraudējums Krievijas nacionālajai drošībai, viņš uzskata.

"Es uzskatu, ka tā ārpolitika, ko īsteno Putins, ir katastrofa Krievijai. Nav nevienas valsts pasaulē, kuru mēs tagad varētu saukt par pilnvērtīgu sabiedroto. Putina valdīšanas rezultātā mēs esam ieguvuši milzīgu ienaidnieku skaitu, bet vispār neesam ieguvuši draugus. Tā ir pilnīga diplomātiska izgāšanās," secina politiķis.

Tāpēc ārpolitikas stratēģija ir jāmaina, lai uzlabotu attiecības ar ārvalstīm un kaimiņiem, tostarp jāsāk cienīt Baltijas valstu suverenitāte un brīvā izvēle, uzskata aktīvists.

Putina stratēģija ir tikai radīt iespaidu, ka tiek atrisinātas problēmas, taču patiesībā tā nav, viņš papildina.

Lai gan atzīstot, ka Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksija ir noziegums, kura sekas Krievijai nāksies izjust vēl gadiem, Jašins izvairījās tieši atbildēt, vai, gadījumā, ja viņš nāktu pie varas, Krima tiktu atdota Ukrainai.

"Te nav vienkāršas atbildes. Es būšu atklāts. Te nevar nostādīt jautājumu ar "jā" vai "nē"," Kremļa kritiķis atbildēja uz kāda klausītāja uzdoto jautājumu par potenciālo Krimas atgriešanu, ja vara Krievijā nonāktu pašreizējās opozīcijas rokās.

Jašins atgādina, ka ar Krimas aneksiju Krievija ir pārkāpusi starptautiskās saistības, kuras pati ir uzņēmusies – galvenokārt Budapeštas memorandā. Šajā dokumentā Maskava apņēmās garantēt Ukrainas neatkarību un teritoriālo vienotību apmaiņā pret Kijevas atteikšanos no kodolieročiem.

Risinājums Krimas problēmai nav iespējams, kamēr pie varas ir Putins, uzsver Jašins. Savukārt pēc Putina ir iespējami dažādi risinājuma varianti, atkarībā no tā, kā izveidosies dialogs starp jauno Krievijas valdību un Ukrainu, viņš atzīmē.

"Ir vairāki risinājuma varianti, piemēram, kompensācijas izmaksa Ukrainai, ja viņus tas apmierinās, un Krimas saglabāšana Krievijas sastāvā," modelē Jašins.

Variants varētu būt arī Krimas atgriešana Ukrainas sastāvā, bet ar garantijām krievvalodīgo iedzīvotāju autonomijai un tiesībām, lai neizprovocētu dumpi.

"Ir taču jāsaprot, ka cilvēki dažādi var reaģēt. Es negribētu asiņainu scenāriju Krimas atdošanas gadījumā," pamato politiķis.

Jašins uzskaita arī iespēju radīt Krimā īpašu zonu, kurā darbotos gan Krievijas, gan Ukrainas suverenitāte. "Tādu precedentu es neatceros, bet kāpēc gan tādu neradīt?" jautā opozicionārs.

"Esmu pārliecināts, ka ar normālu cilvēcisku dialogu mēs ar Ukrainu atradīsim kompromisu, bet mēs nekad neradīsim kompromisu, kamēr Kremlī sēž Putins. Tāpēc risināsim problēmu pakāpeniski – sākumā atrisināsim Putina problēmu, pēc tam sēdīsimies pie sarunu galda par Krimu," nobeidz Jašins.

Ziņots, ka Krievija Ukrainas Krimas pussalu okupēja un anektēja 2014. gada martā. Krievija Krimā sarīkoja starptautiski neatzītu referendumu, kurā vairums balsotāju izvēlējušies pievienošanos Krievijai.

Par nelikumīgo Krimas aneksiju Maskava izpelnījās starptautisku nosodījumu un Rietumvalstu sankcijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!